Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

CERT.LV organizē IT drošības semināru “Esi drošs”

Kategorija: cert.lv + Lekcijas

cert-logo

Datums: 2016. gada 26. aprīlis
Laiks: 13.30 – 17.00
Vieta: Konferenču centrs “Citadele”, Republikas laukums 2a, Rīga
Mērķauditorija: Valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību

Semināram paredzēta video tiešraide.
Pieteikšanās semināram iespējama līdz 22.04.2016., vai līdz brīdim, kamēr būs brīvas vietas.

Semināra programma:
13.00 – 13.30     Dalībnieku reģistrācija
13:30 – 13:40     “Semināra atklāšana, aktualitātes”, Baiba Kaškina, CERT.LV
13:40 – 14:10     “Atbildīga ievainojamību atklāšana”, Ieva Ilvesa, Aizsardzības ministrija
14:10 – 14:30     “Drošības pārvaldības ieviešanas pieredze publiskā sektora iestādē”, Arnis Vārslavs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra
14:30 – 14:50     “Drošības dokumentu pilnveidošanas praktiskā pieredze”, Lauris Vāvere, Valsts kase
14:50 – 15:00     “Došības dokumentu izstrādes aktualitātes”, Edgars Tauriņš, CERT.LV
15:00 – 15:30   Kafijas pauze
15:30 – 16:00     “Praktiskā datu aizsardzība iestādē un ārpus tās, izmantojot Azure RMS”, Pēteris Ervalds, SIA Squalio
16:00 – 16:30     “Šifrējošie izspiedējvīrusi Latvijā”, Gints Mālkalnietis, CERT.LV
16:30 – 17:00     “Interneta troļļi Latvijas ziņu portālos: taktika un iespējamie risinājumi”, Sanda Svetoka, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs
17:00     Semināra noslēgums

Avoti:
CERT.LV: https://cert.lv/resource/show/802

 ::  Komentēt  ::  2016-04-18  ::  edgars

E-veselības sistēmā sagatavotajiem dokumentiem nebūs nepieciešams elektroniskais paraksts

Kategorija: eparaksts + eVeselība

E-Health

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka e-veselības sistēmā veiktajiem ierakstiem un sagatavotajiem medicīniskajiem dokumentiem ir juridiskais spēks arī bez droša elektroniska paraksta.

Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselības sistēmā dokumentu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu nav iespējams īstenot, jo papildus veicamās darbības ārstam sarežģīs pacientu apkalpošanu un paildzinās vizīti, kā arī prasīs finansiālus ieguldījumus no ārstniecības iestādēm (ārstniecības personām) virtuālā e-paraksta lietošanas apmaksai, norāda ministrijas speciālisti.

Avoti:
LETA: http://www.diena.lv/latvija/zinas/e-veselibas-sistema-sagatavotajiem-dokumentiem-nebus-nepieciesams-elektroniskais-paraksts-14136884

 ::  Komentēt  ::  2016-04-16  ::  edgars

Seminārs “Digitāla Ēra 2016”

Kategorija: cert.lv + DVI + Lekcijas + Personas dati

banner_digitala_era_2016

Informatīvs seminārs par personas datu aizsardzības jaunajām aktualitātēm . 2016.gada 21.aprīlis, “Islande Hotel Rīga”. Piedalās “Data Security Solutions”, “Datu Valsts inspekcija”, “Latvijas Sertificēto Personas Datu Speciālistu Asociācija”, CERT.LV u.c.

8.30-9.00 Rīta kafija, smalkmaizītes & reģistrēšanās vietā
9.00-9.20 Semināra atklāšana. Asociācija & DSS
9.20-9.50 “Personas datu aizsardzības reformas īstenošana”, Jekaterina Macuka, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja
9.50-10.30 “Biežāk pieļautās kļūdas tiesiskas personas datu apstrādes veikšanas nodrošināšanai”, Jānis Kāršenieks, DVI Otrās uzraudzības daļas vadītājs un Olga Graudiņa, DVI Otrās uzraudzības daļas vecākā eksperte.
10.30-11.00 “Persona. Sabiedrība. NEO”, Aldis Alliks, zvērināts advokāts
11.00-11.20 Kafijas pauze
11.20-11.50 “Fizisko personu reģistra ieviešana”, Kristīne Stone, PMLP juridiskās nodaļas vadošā juriste
11.50 12.30 “Privātās dzīves aizsardzības aspekti žurnālistikā”, Agnese Boboviča, fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E, LSPDASA valdes līdzpriekšsēdētāja.
12.30-13.00 “Starptautiskie standarti informācijas drošībai”, Uldis Salenieks, Exova BM Trada Vadības sistēmu Biznesa Attīstības Menedžeris – Auditors
13.00-13.40 Pusdienas pārtraukums
13.40-14.10 “Maksājuma karšu datu drošības incidents un tā sekas”, Gatis Ilgažs, AS Baltikums Bank E-komercijas risku vadītājs
14.10-14.40 “Likumīgās intereses kā personas datu apstrādes tiesiskais pamats”, Ivo Krievs, fizisko personu datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Biznesa augstskolas “Turība” lektors
14.40-15.40 “Indivīds interneta vidē”, Egīls Stūrmanis, CERT.LV
15.40-16.00 Kafijas pauze
16.00-16.30 “Personas datu atbilstības novērtējuma problemātikas”, Arnis Puksts, Fizisko personu datu aizsardzības speciālists, LSPDASA valdes līdzpriekšsēdētājs
16.30-17.00 “Personas datu aizsardzības tehnoloģiskās iespējas”, Andris Soroka, Data Security Solutions

Avoti:
DSS: http://dss.lv/en/par-drosibu/jaunumi/digitala-era-2016/31/

 ::  Komentēt  ::  2016-04-13  ::  edgars

Pēc ĀM lūguma mobilo sakaru operatori veikuši pretlikumīgu klientu atrašanās vietas datu apstrādi

Kategorija: Personas dati

arlietu_min_sms

Izpildot Ārlietu ministrijas (ĀM) lūgumu, Latvijas mobilo sakaru operatori veikuši pretlikumīgas darbības – notikusi iedzīvotāju atrašanās vietas datu apstrāde bez viņu piekrišanas. Šāda situācija izveidojās pagājušā gada novembrī pēc Parīzes teroraktiem, kad vajadzēja apzināt Francijas galvaspilsētā vai tās tuvumā esošos Latvijas iedzīvotājus.

«Labvakar! Ja esi Parīzē, lūdzu, sazinies ar Latvijas vēstniecību Francijā,» šāda īsziņa, ko parakstījusi ĀM, tika nosūtīta 14.novembrī pēc tam, kad Francijas galvaspilsētu satricināja teroristu uzbrukumi, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas Sešos». Lai identificētu tos, kuriem īsziņa jānosūta, bez konkrētās personas piekrišanas tika noskaidrota viņa atrašanās vieta.

Taču Datu valsts inspekcijā (DVI) norāda, ka šāda rīcība ir pretlikumīga. Ar likuma spēku ir aizliegts telefonu operatoriem apstrādāt iedzīvotāju atrašanās vietas datus bez viņu piekrišanas teica inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs.

Tikmēr ĀM nevēlas atzīt, ka pēc tās pieprasījuma mobilo sakaru operatoriem nācies pārkāpt likuma normu par privāto datu aizsardzību. Ministrijas pārstāvis neuzskata, ka šajā gadījumā izmantots pretlikumīgs veids. «Mēs mēģinājām atrast veidus, kādā veidā nodot ziņu,» piebilda Jansons. Tiesa gan ĀM rīcība, kas sekoja pēc Parīzes teroraktiem, visticamāk, liecina, ka tā apzinās, ka nav rīkojusies likuma ietvaros. Proti, ministrija ir sagatavojusi likuma labojumus, kas paredz – lai krīzes situācijā varētu operatīvi informēt ārzemēs esošos Latvijas iedzīvotājus par iespējamiem draudiem, nosūtot īsziņu, mobilo sakaru operatori turpmāk drīkstēs apstrādāt iedzīvotāju atrašanās vietas datus bez viņu piekrišanas.

Nav skaidrs, kā šāda īsziņa atšķiras no ierastās mobilo operatoru prakses, ar īsziņas starpniecību informējot par viesabonēšanas tarifiem un piedāvājot ceļojuma apdrošināšanu.

Avoti:
LNT: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/603820-pec_parizes_teroraktiem_pretlikumigi_analizeti_mobilo_operatoru_klientu_dati
LNT: http://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas/723526

3 komentāri  ::  Komentēt  ::  2016-04-12  ::  edgars

CSDD piedāvā transportlīdzekļu īpašnieku maiņu e-vidē

Kategorija: eparaksts + ePārvalde

csdd_ipasnieku_maina

No 2016.gada 1.aprīļa Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā drošu, ērtu un kontrolējamu transportlīdzekļu īpašnieku maiņu e-vidē (e.csdd.lv), ko varēs izmantot kā juridiskās, tā arī fiziskās personas.

Lai īpašnieka maiņu reģistrētu e-vidē, vispirms reģistrētajam auto īpašniekam (pārdevējam) ir jānoņem transportlīdzeklis no uzskaites atsavināšanai Latvijā. Tādēļ CSDD elektroniskajā vidē piedāvāvēl vienu jaunu pakalpojumu: «TL noņemšana no uzskaites atsavināšanai LR». Šai darbībai seko pircēja izdarīta atzīme reģistrā par to, ka viņš vēlas iegādāties konkrētu transportlīdzekli. Savukārt pārdevējs piecu dienu laikā apstiprina īpašnieku maiņu. Abas atzīmes arī izdarāmas e-pakalpojumos. Reģistrācijas procedūra pilnībā tiek pabeigta CSDD nodaļā, kad transportlīdzekļa ieguvējs saņem reģistrācijas apliecību.

Īpašuma tiesību maiņa un atbildība tiek fiksēta no tā brīža, kad pārdevējs reģistrā ir apstiprinājis īpašnieka maiņu. Tas nozīmē, ka ar šo brīdi:
• pircējs iegūst īpašuma tiesības uz konkrēto transportlīdzekli;
• beidzas pārdevēja obligātā civiltiesiskā atbildība par konkrēto auto, savukārt, pircējs, par pamatu ņemot atzīmi reģistrā, var iegādāties OCTA polisi;
• pircējs atbild par izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Transportlīdzekļu īpašnieku maiņu, kā līdz šim, varēs reģistrēt arī CSDD nodaļās vai izmantojot tirdzniecības uzņēmumus.

Īpašnieka maiņai nav nepieciešams elektroniskais paraksts – pietiek vien ar veiktu atzīmi e.csdd.lv vidē.
Kurš būs atbildīgs par pazaudētu auto, kad nākošreiz kāds sīkurķis piekļūs DVI direktores e.csdd.lv kontam?

Avoti:
TVNET: http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/602134-csdd_piedavas_transportlidzeklu_ipasnieku_mainu_evide

 ::  Komentēt  ::  2016-04-07  ::  edgars

Informatīvais ziņojums par “Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam” rīcības plānojumā noteikto uzdevumu izpildes gaitu

Kategorija: AM

art_ndp

Pats informatīvais ziņojums ir noslepenots, taču AM preses relīzē ir pabārstījusi dažas drupatas:

Informatīvais ziņojums sniedz analītisku pārskatu un atskaiti par paveikto no 2014.gada 21.janvāra (Latvijas kiberdrošības stratēģijas apstiprināšanas brīža) līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī identificē problēmas un nepieciešamos risinājumus stratēģijas sekmīgai izpildei.

Starp svarīgākajiem izpildītajiem uzdevumiem pārskata perioda laikā ir minama Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kuras laikā liela uzmanība tika veltīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības stiprināšanas jautājumiem tehniskā un politiskā līmenī. Vienlaikus tika stiprināta Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) kapacitāte. Valsts IKT risinājumos un infrastruktūrā tika organizēti ielaušanās testi un izveidota agrās brīdināšanas sistēma. 2015.gada nogalē tika parakstīts Baltijas valstu CERT vienību saprašanās memorands. Starp īstenotajiem uzdevumiem ir minami veiktie grozījumi Latvijas kiberdrošības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

Rīcības plāna uzdevumu izpildes starpposma izvērtēšanas gaitā ir identificēti arī vairāki problēmjautājumi. Ņemot vērā kibertelpas nemitīgo attīstību, kiberdrošības stiprināšana gan politiskā, gan tehniskā līmenī ir pastāvīgs process, kam nepieciešams konstants un sistemātisks cilvēku darba un finanšu resursu ieguldījums un cieša sadarbība starp valsts institūcijām, taču atsevišķās nozarēs trūkst politikas veidotāju, kas virzītu šo jautājumu izpildi. IKT profesionāļu trūkums valsts pārvaldē ir jūtams ne tikai drošības jomā, bet arī vispārējā IKT projektu vadībā. Bieži ir arī novērojama tendence, ka institūcijas uzmanību savu resursu kiberdrošībai pievērš tikai pēc kādiem nozīmīgiem incidentiem, piemēram, kiberuzbrukuma institūcijas mājas lapai. Stratēģijās iekļauto uzdevumu īstenošanai ir nepieciešams arī atbilstošs finansējums, tostarp no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Lai veicinātu Latvijas kiberdrošības politikas koordinētu un vienotu pieeju un stiprinātu nacionālās kiberdrošības kapacitāti un spējas, ir nepieciešams prioritizēt kiberdrošības jautājumus nacionālā līmenī, palielināt finansējumu kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem, veicināt valsts atalgojuma sistēmas konkurētspēju un stiprināt kibernoziegumu atklāšanas un izmeklēšanas kapacitāti, izveidojot vienotu specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas sastāvā.

Ar rīcības plāna punktiem var iepazīties šeit.

Avoti:
AM: http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2016/03/Copy%20of%2029-02.aspx

 ::  Komentēt  ::  2016-04-06  ::  edgars

Atbalsta tiesību noteikšanu policistiem pieprasīt un saņemt no privātpersonām informāciju

Kategorija: Juridiskie aspekti + Personas dati

police_conversation1 police_conversation2
Iekšlietu ministrijas priekšlikums:

papildināt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” šādā redakcijā: izteikt pirmās daļas 31.punktu šādā redakcijā:
“31) pieprasīt un saņemt bez maksas no publiskām personām un privātpersonām informāciju, dokumentus un citus materiālus;”;

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu resorisko pārbaužu veikšanu, kā arī citu Valsts policijai likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, Iekšlietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams paplašināt likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 31.punkta tvērumu, paredzot policijas darbinieka tiesības informāciju ne tikai saņemt, bet arī pieprasīt, kā arī noteikt, ka policijas darbiniekam ir tiesības informāciju pieprasīt arī no privātpersonām.

No 12. Saeimas sēžu stenogrammas:

J.Ādamsons (Saskaņa): Cienījamie kolēģi, par kādu policejisku valsti mēs runājam? Es gribētu atgādināt visiem deputātiem, ka likums “Par policiju” ir attiecināms ne tikai uz Valsts policiju. Tāpat tas skar finanšu policiju, muitas policiju un pašvaldības policiju. Tagad jebkurš kārtībnieks, patruļdienesta policists būs tiesīgs pieprasīt no jebkuras publiskas, fiziskas personas, privātpersonas absolūti jebkādu, pat pašu absurdāko informāciju. Priekš kā? Uz kurieni mēs ejam? Priekš kā ir vajadzīgi šie grozījumi? Diemžēl šajā komisijas sēdē nepiedalījās virkne deputātu, arī es tajā skaitā. Es domāju, ka šis priekšlikums komisijā nebūtu guvis atbalstu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un atgriezties pie iepriekšējās redakcijas. Paldies.

Sēdes vadītāja: Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Z.Tretjaka: Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 26, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Deputāts mierina:

Atbildīgās parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) norādīja, ka par attiecīgo normu vēl notiks debates komisijas sēdē pirms likumprojekta virzīšanas apstiprināšanai trešajā, galīgajā lasījumā.

Grozījumi ļoti atgādina Valsts drošības iestāžu likumā ietverto redakciju. Vai informācijas nesniegšana kvalificējas kā ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām?

Avoti:
Ilmārs Poikāns: https://twitter.com/ilmarmors/status/715488174319935489/photo/1
Saeima: http://saeima.lv/lv/transcripts/view/356
Rihards Kozlovskis: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/7EC4E44E90A1EBE6C2257F6B00506E48?OpenDocument

1 komentārs  ::  Komentēt  ::  2016-04-06  ::  edgars

Pakļaujoties ĀM spiedienam NIC.LV bloķē domēnu sputniknews.lv

Kategorija: NIC.LV + Vārda brīvība

domain_censorship

Latvijā ir apturēta Kremļa propagandas medija “Sputnik” interneta vietnes latviešu valodā “sputniknews.lv” darbība. To Lsm.lv apliecināja domēna “.lv” turētājs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa jeb NIC. Tiesa, pēc 3,5 stundu pārtraukuma vietne atsāka darbu ārpus Latvijas jurisdikcijas kā www.sputniknewslv.com

NIC norāda, ka pēc vēstules saņemšanas no Ārlietu ministrijas (ĀM) nolemts apturēt domēna vārda “sputniknews.lv” reģistrāciju. ĀM vēstule ietver ierobežotas pieejamības informāciju, norāda NIC, taču atzīst – ar domēna vārda “sputniknews.lv” darbības nodrošināšanu tiek pārkāpta 2014. gada 17.martā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) regula, kas nosaka sankcijas pret darbībām, ar ko tiek grauta, apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. NIC norāda, ka pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm tika secināts – lai nepieļautu regulas prasību pārkāpumu, domēna vārda “sputniknews.lv” reģistrācija ir apturama. Domēna vārda darbības apturēšana ir spēkā līdz ES noteikto sankciju atcelšanai, atzīmē NIC.

ĀM runas vīrs Raimods Jansons Lsm.lv sacīja, ka ministrija nav lūgusi NIC nereģistrēt domēnu “sputniknews.lv”, bet gan vērsusi uzmanību uz to, ka “sputniknews.lv” ir saistīts ar  Krievijas valsts informācijas aģentūru “Rossiya Segodnya”. Tās vadītājs ir Dmitrijs Kiseļovs, kurš ir iekļauts ES sankciju sarakstā. ĀM uz to vērsusi kompetento iestāžu uzmanību, jo tieši ĀM ir sankciju režīmu koordinējošā nacionālā iestāde Latvijā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (“Vienotība”) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris. “Vēršu uzmanību, ka par mediju politiku Latvijā atbildīgā Kultūras ministrija, kā arī Drošības policija un citi publiski ir pauduši viedokli, ka “sputniknews.lv” nav uzskatāms par mediju. Tādējādi citas valsts kontrolētai informācijas aģentūrai nav tiesību nodarboties ar mediju darbību Latvijā,” piebilda Drēģeris.

Par ĀM rīcību EDSO pauž bažas:

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča ceturtdien, 31.martā ir lūgusi Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam („Vienotība”) vairāk informācijas par to, kāpēc šonedēļ slēgta sputniknews.lv vietne Latvijā, ziņo organizācija. „Es esmu pārliecināta, ka Ārlietu ministrijas rīcība var radīt bīstamu precedentu attiecībā uz portālu darbību Latvijā,” vēstulē raksta Mijatoviča. „Kopumā es iestājos pret portālu slēgšanu vai bloķēšanu, it sevišķi, ja tas ir darīts bez juridiska pamatojuma,” norādīja Mijatoviča.

Diez vai kompetentās iestādes cerēja, ka bloķējot domēnu, izdosies aprurēt vietnes darbību. Rezultātā šis gadījums vēlreiz apliecina, ka NIC.LV nav uzticams domēna vārdu uzturētājs. Tāpēc pietiek.com darbojas .com zonā un defense.lv ir sasniedzams, izmantojot arī defense.is domēnu.

Par jurisdikciju runājot, Sputnik vietne vienmēr ir darbojusies Krievijas jurisdikcijā:

$ whois 195.93.247.61
inetnum:        195.93.246.0 – 195.93.247.255
netname:        RIAN-NETWORK-MH
descr:          The Federal State Unitary Enterprise Russian Agency of the International Information RIA Novosti
country:        RU

$ whois sputniknews.lv
[Holder]
Type: Legal person
Name: Rossiya Segodnya
Email: operator@rian.ru
Phone: +7.4956456468
Address: Zubovskij bulvar, d.4, Moscow, , 119021, Russian Federation
RegNr: 7704853840

Avoti:
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/aptureta-kremla-propagandas-rupora-sputniknews.lv-vietne.a175624/
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/edso-prasa-paskaidrojumus-par-sputniknews.lv-slegsanu-latvija.a176037/

 ::  Komentēt  ::  2016-04-06  ::  edgars

SAB 2015. gada darbības pārskats

Kategorija: Izlūkošana + SAB

sab_logo

Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tajā skaitā kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot. 2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli unvirtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.

Telefonu kontroles mērķu sadalījums atbilstoši operatīvās darbības subjektiem 2015. gadā:
– Valsts policija (43,7%)
– DP (16,7%)
– VID Finanšu policijas pārvalde (4,8%)
– SAB (10,2%)
– Valsts robežsardze (10,0%)
– KNAB (4,0%)
– VID Muitas kriminālpārvalde (5,2%)
– MIDD (5,3%).
– NBS Militārā policija (0,0%)

Būtu laiks pārskatā atspoguļot statistiku arī par legālās ļaunatūras izmantošanu.

Avoti:
SAB: http://www.sab.gov.lv/files/2015_parskats.pdf

 ::  Komentēt  ::  2016-04-01  ::  edgars

Centrālā statistikas pārvalde meklē IS drošības speciālistu

Kategorija: Vakances

csp_logo

Piedāvātais amats – Informātikas departamenta informācijas sistēmas drošības speciālists/-e

Galvenie pienākumi:
• uzturēt organizācijas perimetra un komunikāciju drošības sistēmas
• auditācijas pierakstu korelācija un analīze
• regulāri veikt organizācijas datortīkla komponenšu un programmatūru ievainojamību testus, sagatavot ziņojumus un piedalīties to novēršanas pasākumos
• analizēt un sniegt priekšlikumus, lai uzlabotu infrastruktūras darbību ar drošību saistītajos jautājumos

Prasības pretendentam:
• akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība datorzinātnēs vai ar to saistītā nozarē
• pieredze informācijas sistēmu, tai skaitā infrastruktūras drošības sistēmu, administrēšanā, uzturēšanā un konfigurēšanā
• padziļinātas zināšanas Microsoft operētājsistēmās, tīkla infrastruktūrā, drošības risku pārvaldībā
• angļu valodas zināšanas ne zemāk kā vidējā līmenī (B)
• valsts valodas prasme ne zemāk kā augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1)
• prasme strādāt patstāvīgi organizēt savu darbu un vēlme apgūt jaunas zināšanas
• labas sadarbības un komunikācijas prasmes

Mēs piedāvājam:
• interesantu un atbildīgu darbu valsts pārvaldē
• atsaucīgu un draudzīgu kolektīvu
• sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanas polisi
• profesionālo izaugsmi
• darbavietu Rīgas centrā

Amats ir klasificēts 16. saimes II A līmenī (10. mēnešalgu grupa).

10. mēnešalgu grupa – ne vairāk par EUR 1174/mēn.

Avoti:
Latvijas Vēstnesis: http://www.lvportals.lv/visi/amatu-konkurss/11908-informacijas-sistemas-drosibas-specialists/

2 komentāri  ::  Komentēt  ::  2016-03-12  ::  edgars