Content
Top jauna e-vēlēšanu koncepcija
Kategorija: eID + ePārvalde + Juridiskie aspekti + LVRTC
Šobrīd tiek izstrādāta koncepcija, pēc tam nākošajā solī, kad viņa gūst vairākuma politikas lēmēju atbalstu, tad tiks izstrādāti likumi. Cimdars atgādināja, ka viena elektronisko vēlēšanu koncepcija “mums jau bija”, taču tā prasītu lielus izdevumus – divus miljonus latu, tāpēc to atlika. Tagad elektroniskā paraksta ieviesēji – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pieļauj, ka to varētu ieviest lētāk, atzina Cimdars.
Kādam ir aizmirsies lomu sadalījums. LVRTC sniedz sertifikācijas pakalpojumus, nevis organizē interneta vēlēšanas. Tā tam būtu arī jāpaliek. Bez tam, ja šogad tiks ieviests eID, tad iepriekšējās koncepcijas šķērslis tiek atrisināts.
Jau ziņots, ka valdība pērn janvārī 2007.gadā pieņemtās e-vēlēšanu koncepcijas īstenošanu atlika uz nezināmu laiku galvenokārt tādēļ, jo nebija izdevies ieviest e-parakstu. Kā tolaik valdībai ziņoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, saskaņā ar prognozēm e-vēlēšanu norisē varētu piedalīties vien aptuveni 5000 personas, kuras ir izņēmušas e-paraksta viedkartes, kas nozīmē, ka, ņemot vērā Igaunijas pieredzi par vēlētāju aktivitāti e-vēlēšanu izmantošanā, paredzamais balsotāju skaits varētu svārstīties no 45 līdz 325 personām. Viņš gan klāstīja, ka Latvijai nevajadzētu pārņemt jau kādu gatavu modeli, bet “jāiet savs ceļš”, veidojot pēc pasūtījuma tieši Latvijai piemērotu elektronisko balsošanas sistēmu internetā, reizē rūpējoties par datu drošību.
Kārtējo reizi letiņu speciālistiem šķiet, ka viņi var labāk. Visdrīzāk šāda eksperimentēšana nodokļu maksātājiem izmaksās papildus miljonus.
Avoti:
Latvijas Radio: http://www.latvijasradio.lv/zinas/36653.htm
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/cimdars-jamekle-iespeja-saeimas-velesanas-laut-balsot-elektroniski.d?id=37940989
TVNET: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/373222-balsosana_interneta_migla_tita
2011-04-12 » edgars
Re: Top jauna e-vēlēšanu koncepcija
13 April 2011 @ 08:34
Šobried nezinu nevienu valsti, kur e-vēlēšanas strādātu uz urrā. Ļoti daudz ir bijuši mēģinājumi kaut ko izstrādāt, bet visi tie ir beigušies nekā drošības problēmu dēļ. Arī Igaunija nav labais piemērs. Cik nu man ir zināms, tur ir drošības problēmas (pie noteiktiem apstākļiem ir iespējams noskaidrot kā kurš ir balsojis) un viss notiek tikai tāpēc, ka partijām ir politiska apņemšanās to lietu bīdīt un rezultātus neapstrīdēt. Pei mums tāds pasākums tiktu noairēts vienā setā. Bet visņi gribēja būt pirmie un bija.
Papildus – mazo valstu priekšrocība ir tas, ka tās ir mazas. Līdz ar to tā patiesībā ir laba vieta šāda veida eksperimentiem. Būtu tik kāds, kas par šos eksperimentus nosponsorē (izņemot mūs pašus). ;)
13 April 2011 @ 10:23
Igaunijā strādā uz urrā. Ja par tām drošības problēmā lasīji Latvijas e-vēlēšanu koncepcijā, tad iesaku to apšaubīt un iepazīties ar Igaunijas e-vēlēšanu uzbūvi no pirmavota. Princips tur ir tāds, ka balsu savākšanas un skaitīšanas vides ir dalītas (ar gaisa spraugu). Noskaidrot kā kurš balsojis ir iespējams tikai, ja šīs divas vides saplūst.
13 April 2011 @ 22:33
jā. tā arī ir daļa no stāsta – Igauņiem strādā, bet mums nestrādātu, jo kāds atrastu,m ka nav 100% droši un teorētiski tur pie zināmiem nosacījumiem var rasties kaut kādas tur problēmas. Patiesībā tas kaut kādā ziņā līdzīgi kā ar autentifikācijas mehānismiem – vieniem vajag drošu e-parakstu, citiem pietiek ar banku mehānismiem, lai pasākumu uzskatītu par lietojamu.
To, ka viņiem viss nav 100% ok esmu dzirdējis no dažādiem avotiem.
Piemēram te: http://www.jasonkitcat.com/2011/03/technology-fallible-questions-estonias-evoting/
Interesants resurss ir arī http://www.freedom-to-tinker.com. tur ir ļoti daudz par dažādām ar e-vēlēšanām (plašā nozīmē) saistītām lietām, tajā skaitā arī par igauņiem šis tas apskatīts.
Starp citu, tāds pats princips ar “kastu” nošķiršanu bija paredzēts arī Latvijas gadījumā. Teorētiksi jau viss bija izdomāts. Vienkārši pietrūka politiskās gribas tās lietas bīdīt (savukārt igauņiem nepietrūka nemaz). Turklāt sākās visādas krīzes un pasākumu pieraka labākiem laikiem.
13 April 2011 @ 23:50
Tas par ko Igaunijā cepās ir tas, ka balsotāju datoros vīruss varētu apmainīt balsis. Šāds draudu modelis ir acīmredzams un nenovēršams. Tas pats attiecas arī uz e-parakstu, bet nezin kāpēc e-paraksta sakarā šāds risks tiek akceptēts.
Latvijas koncepcija bija kaut kas unikāls, tur tika bez skaidrojuma izbrāķēta Igauņu sistēma.
14 April 2011 @ 11:48
Neatceros kas bija koncepcijā attiecībā uz Igauniju, bet no tā, ko esmu dzirdējis (t.i., nepārbaudītas baumas), igauņu balsis tiek parakstītas ar e-parakstu un nošifrētas, kas nozīmējot, ka pie noteiktiem apstākļiem var noskaidrot parakstītājus. Es gan neesmu iedziļinājies tehniskajās niansēs un piekrītu, ka, lai norakstītu kādu sistēmu kā nederīgu, tā ir jāizpēta un secinājumi jāpamato – un nepietiek ar to, ka sistēmu taisījuši igauņi. :)