Content
Žurnālā Ir.lv par Rēzeknes datorpirātu miljoniem
Kategorija: cert.lv + Incidenti + Juridiskie aspekti + Ļaunatūra + VP ENAP Kibernoziegumu nodaļa
Latvijas IT drošības speciālisti pirmās ziņas par aizdomīgām darbībām rēzekniešu uzturētajos serveros saņēma pērnā gada martā. Tās pienāca no ASV bāzētās datordrošības organizācijas CERT vienībām ārvalstīs. “Mums ziņoja, ka no Latvijas IP adresēm notiek ļaundabīga koda izplatīšana. Vairākkārtīgi sazinājāmies gan ar interneta pakalpojumu sniedzejiem, gan gala lietotājiem un sapratām, ka tīkls ir kaitniecisks un tā uzturētāji ar vīrusu izplatīšanu nodarbojas apzināti,” atminas Baiba Kaškina, kas vada Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV).
Sīkāk aizdomīgo mēstuļotāju tīklu izpētīt tika uzdots ekspertam Gintam Mālkalnietim. “Mēs sarakstījāmies,” ironiski smaidot viņš saka, atceroties, ka rēzeknieši viņam pat pāris reižu atsūtījuši paskaidrojumus. “Viņš (Pēteris Šahurovs – red.) taisnojās, ka vainīgi ir lietotāji, kas serverī izvietojuši inficētus failus, “vainīgo” serveri aizvēra un pārcēla kaitnieciskās programmas uz nākamo IP adresi,” stāsta Mālkalnietis.
Uzņēmuma elektronisko sakaru pakalpojumus nodrošināja IZZI Grupas uzņēmums A Technologies. Abas kompānijas no rēzekniešu kriminālajām darbībām kategoriski norobežojas un norāda – pēc tam, kad no policijas saņemta informācija par kriminālajām darbībām tīklā, līgumi ar firmu lauzti, bet iepriekš tam nebija juridiska pamata.
Kāpēc tad Latvijas tiesībsargi jau agrāk nereaģēja, uzzinot, cik ilgi un vērienīgi darbojās rēzekniešu uzturētie datortīkli – vīrusu izplatītāji? IT drošības eksperti no CERT.LV komandas ir diplomātiski: “Mūsu vienībai nav likumisku tiesību kādu aizturēt vai izņemt aparatūru. Mēs saņemam ziņojumu, izanalizējam situāciju un sniedzam informāciju policijai,” paskaidro Baiba Kaškina. Ziņots arī par aizdomīgajām rēzekniešu darbībām. Valsts policijas preses centrā nekādas ziņas par CERT sniegto ziņojumu “likteni” sniegt nevar. Tieslietu un iekšlietu ministrs Aigars Štokenbergs sola iepazīties ar situāciju un pēc tam sniegt vērtējumu.
VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko varētu pastāstīt, kāpēc netieka piemērots KL 244. pants par datora vīrusa izplatīšanu, kas šajā situācijā der kā uzliets. Aizsargāt programmatūras magnātu, miljardieru intereses, ar BSA staigājot pa uzņēmumiem un meklējot pirātisko programmatūru, ir svarīgāk par gala lietotāju aizsardzību?
Pilns raksts pieejams šeit.
Avoti:
Ir.lv: http://www.ir.lv/2011/7/6/rezeknes-datorpiratu-miljoni
2011-07-08 » edgars
Re: Žurnālā Ir.lv par Rēzeknes datorpirātu miljoniem
8 July 2011 @ 15:32
Par IZZI un juridisko pamatu – muļķības. Visos līgumos ir paredzēta atruna par līguma laušanu, turklāt, parasti ir arī speciāli punkti, kuros tiek atrunāts aizliegums veikt nelegālas darbības un traucēt citiem interneta lietotājiem.
Nauda nesmird.
8 July 2011 @ 15:58
>> a
Kurš pieņem lēmumu, ka darbības ir nelegālas? ISP? CERT.lv? Imho nevienam no viņiem nav šādu tiesību; principā nav arī policijai. Tādas tiesības ir tiesai, jāņem vērā tiesnešu apšaubāmā izpratne par interneta lietām. Tātad, veidojas situācija, kurā visi zina, ka kaut kas ir nelegāls, taču dod priekšroku neko nedarīt, jo principā tiesā var arī zaudēt (vismaz attiecībā uz juridiskām personām, kurām ir resursi, lai vērstos tiesā). Un vieglāk ir izlikties par beigtu.
8 July 2011 @ 22:42
2G: Jau labu laiku DVI ir tiesibas iegūt saglabājamos datus un lūgt ISP pievērt resursu (tas jau ir bijis, skat. lembergs.info gadījumu).
Pēc nesenajiem MK noteikumiem tagad arī CERT.LV var lūgt uz 24h slēgt interneta piekļuvi, ja uzskata, ka resurss rada draudus apkārtējiem.
a: Par līgumu laušanu – piekrītu. Dzīvojam brīvā valstī un komersanti var izvēlēties ar ko stāties līgumattiecībās un kad tās pārtraukt. Tās runas par juridiska pamata trūkumu, lai lauztu līgumu, domātas vientiešiem.
11 July 2011 @ 13:17
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/384111-certlv_rezeknes_kibernoziedznieku_pereklis_likvidets