Content
Lato Lapsas grāmatā “Cits ķēķis” atspoguļoti audita pieraksti no valsts informācijas sistēmām
Kategorija: Datu drošība + DP + Incidenti + Juridiskie aspekti + Kibernoziegumi + KNAB + Operatīvā darbība + Personas dati + SAB
“Ir darbības, kas Latvijā atstāj neizdzēšamas pēdas pat tad, ja tās veic ļaudis, kas sevi uzskata par izsekošanas un izmeklēšanas profesionāļiem, un viena no tām ir personisko datu noskaidrošana un pārbaude. [..] Un tātad – pēkšņās intereses vilni aizsāk Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks ar pieejas kodu “kpc017”, kurš no datora ar IP adresi 195.244.145.2 veselas 14 reizes pieprasa informāciju gan par V.Vaškeviču un I.Vilkasti, gan par abu meitām,” rakstīts grāmatā.
Pēc tam informāciju par Vilkasti un abām meitām 11 reizes pieprasījuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ar pieejas kodiem “knab_71” un “knab_32”. Vēlāk par visu Vaškeviča ģimeni 47 reizes interesējusies kāda Drošības policijas (DP) darbiniece ar pieejas kodu “gnovik2285”, bet drīz pēc tam par Vaškeviču un viņa meitām 11 reizes informāciju pieprasījis KNAB darbinieks ar pieejas kodu “zborsa1651”.
“Tam pašam “zborsa1651” informāciju vēl deviņreiz par V.Vaškeviču un vienreiz par D. de Vaškeviču savajagas dažas dienas vēlāk, taču visus pārspēj SAB darbinieks ar pieejas kodu “kpc0024” – viņš 5.jūnijā informāciju par visu četrotni pieprasa veselas 84 reizes. Tad vēl DP darbiniece “lkalni2348” 12.jūlijā informāciju par visu ģimeni pieprasa 27 reizes, un pēc drudžainajām aktivitātēm iestājas ilgstošs klusums – līdz pat 2007.gada februārim, kad SAB lietotājs ar kodu “kpc00049” informāciju par Vaškevičiem pieprasa 21 reizi. Savukārt KNAB darbinieks Vilis Arājs (kods – “varajs1637”) tikai dažas stundas pirms sprādziena – 2007.gada 21.maijā – informāciju par Vaškevičiem un I.Vilkasti kopā pieprasa vairāk nekā trīs desmitus reižu,” rakstīts jaunajā grāmatā.
Viktorīna Latvijas IT drošības ziņu centrmezgla lasītājiem:
- Par kuru valsts informācijas sistēmu tiek runāts?
- Kā kāds, kurš audita pierakstos atradis lietotājvārdu “gnovik2285” nav varējis identificēt personu, bet ir varējis noteikt personas dzimti (“darbiniece ar pieejas kodu…”)?
- Ņemot vērā, ka FPDAL neparedz iespēju datu subjektam saņemt ziņas par pieprasījumiem, kuri veikti pēc tiesībsargājošo institūciju lūguma, kas ir Lato Lapsas informācijas avots?
- Kā lai interpretē frāzi “darbinieks … informāciju pieprasa vairāk nekā trīs desmitus reižu“? Minētais darbinieks uzgūlies uz F5?
Avoti:
Diena.lv: http://www.diena.lv/latvija/kriminalvestis/specdienesti-par-vaskevicu-gimeni-pastiprinati-sakusi-intereseties-pec-vilkastes-megadarijuma-13912844
2011-11-02 » edgars
Re: Lato Lapsas grāmatā “Cits ķēķis” atspoguļoti audita pieraksti no valsts informācijas sistēmām
2 November 2011 @ 19:46
1. vid
2. zin vairāk nekā atklāj grāmatā
3. neo :)
2 November 2011 @ 19:54
1. ja par finansēm, tad VID, bet tā viņiem mīļš ir sodāmības reģistrs un citas iem ic bāzes.
2. noteikti, ka zin vārdus visiem lietotājiem, bet grāmatā paklusē. var gan rasties jautājums ar ko Vilis Arājs nopelnījies :)
3. iestādes admins vai hakers (mazāk iespējams)
4. domāju, ka dažāda veida informāciju. vai arī ajaxs, kas refrešo fonā :)
2 November 2011 @ 20:47
stipri shaubos ka sisteemaa ir ajax, valdibas lapas tach 90 gadu liimenii
3 November 2011 @ 09:48
Te jājautā, kas ir “personisko datu noskaidrošana un pārbaude”. Iedzīvotāju reģistrā 10x dienā pārbaudīt dzīvesvietas adresi būtu bezjēdzīgi. Tātad tas ir reģistrs, kur datu ir daudz un tie mainās samērā bieži.
Paskatīsimies, vai kāds uzsāks par šo pārbaudi.