Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

CVK priekšsēdētājs par eID atlikšanu, e-vēlēšanām un parakstījušos deputātu atklāšanu

Kategorija: DVI + eID + ePārvalde + eVelešanas + Juridiskie aspekti + Personas dati

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars rosinās Ministru kabinetu (MK) atlikt elektronisko identifikācijas karšu jeb personu apliecību ieviešanu vismaz līdz gaidāmā referenduma dienai 18.februārim, lai nerastos neskaidrība ar to, ka balsošanā var izmantot tikai pasi.

Ņemot vērā eID priekšvēsturi, šis ierosinājums balansē uz ņirgāšanās robežas. Personu apliecību ieviešana nebūtu jāatliek, jo 18 dienu laikā tiks izsniegts tikai niecīgs apliecību skaits un sabiedrības informēšana par apliecību nederīgumu balsošanai būs jāveic šā vai tā.

Kārlis Streips: Jūsu mājaslapā ir jautājums sabiedrībai, ja būtu elektroniskas vēlēšanas vai jūs tām uzticētos, un mans jautājums nav par to cik daudz ir balsojuši un ko cilvēki ir teikuši, bet kad mēs beidzot nonāksim līdz elektroniskām vēlēšanām, jo tās papīru ķīpas, kas ir saeimas vēlēšanās, tas ir kaut vai videi kaitīgi kur nu vēl citādi.
Arnis Cimdars: Man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, ja jūs prasāt precīzu datumu.
Kārlis Streips: Bet kas notiek patlaban tajā virzienā?
Arnis Cimdars: Tātad uz šo brīdi, cik es zinu, ir daudz maz finalizējies darba grupas darbs pie satiksmes ministrijas, kur ir izstrādāta koncepcija un es saprotu, ka viņa tuvākajā laikā varētu nonākt publiskajā sfērā, prezentēta un līdz ar to varētu tikt tad vētīta, kas tad konkrēti tiek piedāvāts. Un līdz ar to tas varētu būt gan uzslavas iespēja, gan arī varbūt kaut kādas kritikas un domājams, ka rezultātā mēs varētu nonākt pie kaut kāda labāka varbūt pat produkta. Bet par tiem termiņiem es jums nevaru pateikt.
Kārlis Streips: Vai kaut kur pasaulē ir valsts, kur tikai elektroniski notiek vēlēšanas?
Arnis Cimdars: Nē, visur ir ar papīru tādā vai citādā izpildījumā. Pietam Igaunija vēl ar vien ir vienīgā valsts, pirmā un vienīgā, kur tādā juridiski arī parlamenta, viss notiek internetā tai skaitā, bet tā ir papildus iespēja. Citas valstis es pat nezinu, un ka būtu tikai elektroniski – noteikti nē.
Arnis Cimdars: Ir viena liela problēma, kas mūsdienās, diemžēl aug, ir atsvešināšanās, gan cilvēks no cilvēka, cilvēks no sabiedriskām institūcijām, cilvēks no valsts institūcijām un tā tālāk, un šī atsvešināšanās, viņa faktiski ļoti negatīvi spēlē savu lomu, kad runa ir par attālināto balsojumu, neuzticēšanās kā tas balsojums tiek organizēts ir viens no, manuprāt, lielākajiem klupšanas akmeņiem, kāpēc papīra biļeteni vēl ar vien ir tik stabili.
Kārlis Streips: Ja mēs skatāmies cik cilvēki uzticas Saeimai, tad ir skaidrs, ka būs šaubas arī par šādām lietām.
Arnis Cimdars: Jā, bet cik es esmu skatījies, tad sociologi ļoti daudzos gadījumos saka, ka daudzās dimensijās notiek šī te atsvešināšanās, ka vairāk tagad sāk draudzēties ar televizora ekrāniem un internetu.
Kārlis Streips: Jā un tie cilvēki būtu priecīgi, ja varētu balsot internetā, droši vien.
Arnis Cimdars: Jā, bet ja viņi ir atsvešinājušies no reālās dzīves, tad tas balsojums varētu būt arī tāds grūti dažkārt pēc tam skaidrojams.
Kārlis Streips: Un grūti pierādāms, jo liela problēma jau ir tā, ka mūsdienās var maskēt IP adresi.
Arnis Cimdars: Jā, jā. Tā ka katra priekšrocībai ir zināma arī tā ēnas puse.

CVK priekšsēdētāja pesimisms jau saknē.

Kārlis Streips: Ko jūs šodien nolēmāt par jautājumu vai atklāt to Saeimas deputātu uzvārdu, kuri parakstījās par grozījumiem?
Arnis Cimdars: Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, ļoti sensitīvs jautājums, nu katra ziņā tam nebija ļoti viennozīmīgas atbildes uzreiz, bet šodien notika arī diskusija klātienē, kur rezumējot ir jāsaka tā, ka te ir vērojama zināma pretruna starp konstitūcijā paredzētu zvēresta pildīšanu un no otras puses ir politiskās gribas vai politiskās pārliecības paušanas kā cilvēktiesību sastāvdaļa, kas ir neizpaužama, ja pats cilvēks to nevēlās. Un acīmredzot otrais varētu būt vairāk noteicošais vai dominējošs.
Centrālajā vēlēšanu komisijā ir datu bāze elektroniskā veidā par visiem personu kodiem, un šī datu bāze saskaņā ar likumu ir reģistrēta šajā datu bāžu reģistrā un viņai ir noteikts konkrēts mērķis un šis mērķis ir viens likumā paredzēts – konstatēt cik ir parakstījušies. Mandātu komisijas funkcija acīmredzot ir risināma ar citiem veidiem.
Kārlis Streips: Vai jūs zināt, cik ir to deputātu, nesaucot viņus uzvārdā?
Arnis Cimdars: Nē.
Kārlis Streips: Neesat īpaši skatījies?
Arnis Cimdars: Nē nu protams, ka neesmu.

Interesants moments. Īstais jautājums ir vai deputātu uzvārdu atklāšana ir pabāžama zem kāda no FPDAL punktiem:

(4) Personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā ir pieļaujama:
1) lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgu nodarījumu un veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu kriminālsodu;
2) lai personas datus izmantotu administratīvajā vai civillietas tiesvedībā, kā arī ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu darbībā, ja tā saistīta ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, vai kriminālsodu izpildi;
3) lai novērstu tūlītēju būtisku sabiedriskās drošības apdraudējumu;
4) ja datu subjekts devis piekrišanu datu apstrādei.

Zvēresta pārkāpšana jākriminalizē un lieta darīta. Vēl viens variants ir lūgt deputātiem labprātīgu piekrišanu, nepiekritējus publiski nosodot.

Avoti:
TVNET: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/405648-elektronisko_identifikacijas_karsu_ieviesanu_rosinas_atlikt
Latvijas Radio 1: mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20120103A183000190000

2012-01-04  »  edgars

  1. nomnom
    9 January 2012 @ 16:43

    Kriminalizēt nav pareizais ceļš.
    1) tas zvērests tur ir tikai no 2002.gada;
    2) ja deputāts Saeimas sēdē aizmieg, viņš krimināli jāsoda? (ir zvērējis “savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas”)
    Normālās valstīs nav iedomājams, ka var nodot zvērestu, pēc tam masu medijos izlielīties, ka esi to pārkāpis, un turpināt strādāt “valsts labā”. Tādus Vācijā, Francijā, UK utt. uz ielas nolinčotu.
    Vajag sabiedrībai viņus močīt. Vot redzēsi uz ielas Ušaku – ej klāt un saki, ko domā par zvēresta pārkāpējiem.

Re: CVK priekšsēdētājs par eID atlikšanu, e-vēlēšanām un parakstījušos deputātu atklāšanu







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>