Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Grozījumi Iesniegumu likumā paredz atsevišķos gadījumos atvieglot e-paraksta nepieciešamību

Kategorija: eID + eparaksts + ePārvalde + Informācijas atklātība + Juridiskie aspekti + LVRTC

PAR Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Ruķers:
Ir precīzi jāizprot Iesnieguma likuma būtība, kas līdz šim daudzos gadījumos tiek pārprasta gan no privātpersonu, gan iestāžu puses. Tiesības iesniegt iesniegumus un saņemt atbildi nostiprinātas Satversmes 104. pantā, bet Iesnieguma likums šo tiesību apjomu precizē. Līdz ar to likuma mērķis nav regulēt, kādā veidā risināmas privātpersonas problēmas, bet gan līdzdarboties valsts pārvaldē. Tas nozīmē, ka jebkura fiziska vai juridiska persona var sūdzēties par iestādes vai amatpersonas darbu, pieprasīt paskaidrojumu par iestādes vai amatpersonas rīcību, kā arī izteikt kādu iestādes darbības uzlabošanas vai cita rakstura priekšlikumu vai ieteikumu. Tātad šajā gadījumā iestādei nav tik svarīgi, kurš tieši ir iesniedzis iesniegumu, bet gan svarīgi, kam sniegt atbildi attiecībā uz uzdoto jautājumu. Ņemot vērā, ka uzdot jautājumu var jebkurš, nevis tikai konkrēta persona, būtiskākais ir nevis identificēt iesniedzēju, bet noskaidrot, kam un kur sniegt atbildi. Šī iemesla dēļ Iesnieguma likums, piemēram, arī neprasa personas koda norādīšanu iesniegumā. Līdz ar to apgalvojums, ka privātpersonu saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm ir nepieciešams nodrošināt augstu tiesiskās noteiktības pakāpi un juridiski saistošu nozīmi, ir nepareizs attiecībā uz Iesnieguma likuma iespējamiem grozījumiem. Acīmredzot tiek jaukti vairāki iesniegumu veidi. Saskaņā ar grozījumu projektu paredzēts: «Šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un uz iesniegumiem, kas skar privātpersonas subjektīvo tiesību nodibināšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu un kas ir izskatāmi saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.» Šāds grozījums gan nepasaka neko jaunu, bet gan iekļauts, lai izbeigtu personu neizpratni par pareizo likuma mērķa interpretāciju, kas bija šādi jāsaprot arī līdz šim. Otrkārt, likums ne pašlaik, ne arī esošā grozījumu projekta redakcijā neaizliedz lietot drošu e-parakstu, bet gan paredz personu identifikāciju portālā latvija.lv kā vienu no alternatīvām. Treškārt, gadījumā, ja iesniedzēju tomēr nevarēs īsti noteikt, personai visdrīzāk būs liegta iespēja iestādes atbildi vai neatbildēšanu pārsūdzēt tiesā, kas tāpat samazinās vēlmi lietot iesniegumu rakstīšanai formas, kas nepatīk LVRTC.

PRET LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta:
Principā lektora pamatdomai LVRTC var piekrist, ja pamata domu esam uztvēruši pareizi – valstij jādara viss, lai mazinātu barjeras, kas traucē iedzīvotājiem sazināties ar valsti. Latvijā tas ir aktuāli, jo iedzīvotāju vēlme iesaistīties pārvaldē tiešām ir niecīga. Tomēr jāatzīst, ka iedzīvotāji var atsvešināties no e-pakalpojumiem, ja sākotnēji netiek definēti skaidri nosacījumi, uz kuru bāzes tiek būvēta virtuālā vide. Iniciatīva ļaut iedzīvotājiem iesniegt iesniegumus bez droša e-paraksta ir liels solis nenoteiktības virzienā. Tomēr nevar teikt, ka visos gadījumos skaidri var novilkt robežu, kad iesniegumu sniedzams Iesnieguma likuma izpratnē, kad tas darāms Administratīvā likuma izpratnē. Turklāt privātpersonai ar iestādi var būt arī kādas līgumiskas attiecības, un tad iesniegums varbūt jāsniedz Civilprocesa likuma izpratnē utt. Absolūtam vairumam cilvēku bez jurista palīdzības šādu klasifikāciju veikt par savu uzrakstīto iesniegumu ir praktiski neiespējami. Atzīmējams, ka lielākoties privātpersonas izmanto Iesniegumu likumā paredzētās tiesības, lai iegūtu vispārpieejamu informāciju vai iestādes viedokli, risinātu strīdus privātpersonu starpā vai iesaistītos tiesvedības procesos. Tādēļ noformēt šādu iesniegumu veidā, kuru var izmantot gan vienam, gan otram procesam, būtu daudz lietderīgāk, nekā turpināt haosu. Turklāt nevaram piekrist, ka šiem dokumentiem nav vajadzīga tiesiskā noteiktība. To paredz gan pats Iesniegumu likums, gan vienkārša loģika. Tas vien, ka dokuments neprasa personas kodu, bet vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un to, kam adresēt atbildi, nav arguments, kas norāda uz tiesisko nenoteiktību. Šie fiziskās personas identifikatori norāda uz to, ka tiesiskā noteiktība ir svarīga. Vajadzētu izvairīties no pārmērībām. LVRTC ir uzsvēris, ka visiem pakalpojumiem nav vajadzīgs drošs e-paraksts. Ir virkne pakalpojumu, kuriem pietiek tikai ar autentifikāciju, piemēram, ieskatīšanos valsts reģistros u. c. Bet, ja runa ir par iesniegumiem, valstij daudz lielāks ieguvums būtu no tā, ka tā saņemtu iesniegumus ar drošu e-parakstu, un pati pēc tam varētu klasificēt šos iesniegumus pēc piekritības. LVRTC iepriekš uzsvēris, ka ir jānošķir divas lietas: autentifikācija (personas identificēšana) un autorizācija (paraksta veidā). Ja runa ir par autentifikāciju, tad uzskaitām, pirms tālāk tiek diskutēts, kādus iesniegumus varēs iesniegt tikai ar autentifikāciju un kurus nē, ir jāpasaka, kas ir kvalificēta autentifikācija.

Tātad grozījumi paredz atvieglot nepieciešamību pēc e-paraksta iesniegumiem, kuru atbildes nerada nekādas tiesiskas sekas. Lieki piebilst, ka šādus iesniegumus tad tik pat labi var arī paturēt pie sevis.

LVRTC uzsver, ka jau tagad ir radīti neskaitāmi autentifikācijas un škietami droši parakstīšanās rīki, “kuros iedzīvotājiem ir palicis neiespējami orientēties”. “Otrkārt, valsts pārvaldē e-vidē šobrīd netiek nošķirtas divas pilnīgi atšķirīgas lietas: autentifikāciju (personas identificēšanu) no autorizācijas (gribas izteikuma), kas klātienes saziņā būtu pases uzrādīšana un dokumenta (iesnieguma, sūdzības u.c.) parakstīšana,” skaidro centrs.

Var tikai piekrist. Jāgaida Elektroniskās autentifikācijas likums, kura iesniegšana MK tika uzdota līdz 2012.gada 1.martam.

Avoti:
news.lv: http://news.lv/Dienas_Bizness/2012/02/23/Diskute-par-eparaksta-vietu-sazina-ar-valsti
saeima.lv: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/6BAFFDB77CA41C66C225798A004F18AB?OpenDocument
delfi.lv: http://bizness.delfi.lv/viedokli/lvrtc-iesniegumu-likuma-grozijumos-risku-vairak-neka-ieguvumu.d?id=42176750

2012-02-27  »  edgars

  1. Atis
    29 February 2012 @ 14:37

    Nepiekritīšu ne Boktam, ne Tev, Edgar. Ir pietiekami daudz situāciju, kad ir nepieciešams uzzināt iestādes viedokli, saņemt atbildi uz jautājumu vai vienkārši iesniegt kādu priekšlikumu un kas tiešā veidā nav saistīts ne ar administratīvo, ne civilprocesu. Tāpēc man kā iesniedzējam ir svarīgi ātri un vienkārši iesniegt savu iesniegumu un saņemt atbildi. Lai saņemtu iestādes vērtējumu par kādiem apstākļiem, ne vienmēr is svarīgi noteikt manu identitāti. Tāpēc ir apsveicama doma, padarīt iesniegumu iesniegšanu cilvēkiem vienkāršāk pieejamu. Turklāt jau tagad var iesniegt iesniegumus pa e-pastu uz kuriem iestādes parasti arī atbild (lai gan viņas var to arī nedarīt). Tāpēc nevajag sarežģīt lietas, kur tas nav nepieciešams, bet gan tās vienkāršot.
    Turklāt, lai izmantotu iestādes atbildi, nav svarīgi, kā es savu iesniegumu iestādē esmu iesniedzis – svarīgi ir kā iestāde man atbild. Tāpat jāņem vērā, ka bieži vien tas ko mēs saņemam no iestādēm ir vienkārši iestādes viedoklis, kas nevienam nav saistošs (pat ne pašai iestādei, ja vien netiek prasīta uzziņa). Līdz ar to arī vair nav arī tik būtiski kā šis viedoklis tiek saņemts (labi, praksē tas ir vismaz kaut kas, ko iesniegt tiesā, lai parādītu, ka mans viedoklis saskan ar iestādes viedokli).
    Vispār interesanti, ka LVRTC tagad runā par drošību un juridisko noteiktību, lai gan šī pati iestāde ir izveidojusi, uztur un reklamē “virtuālo eParakstu”, kas ir risinājums ar palielinātiem drošības (2 faktoru autentifikācijas vietā tikai PINs; pieteikšanās un saņemšanas process arī nav pienācīgi drošs un ir ar riskiem u.tml.) un juridiskajiem (neskaidrība atbilstību EDL prasībām) riskiem.
    Kur es piekrītu Boktam – ka ir vērts definēt, kas ir kvalificēta autentifikācija vai autentifikāciju e-vidē. Personu apliecinošu dokumentu likums šo tēmu it kā aizskar, bet vispārīgi un garām ejot, īsti neko neatrisinot.

  2. Tante
    5 March 2012 @ 10:54

    Vairumā situāciju pietiek pat ar atbild e-pastā, ja tikai atbild.
    VSAA atbildēja uz reiz. No VID gaidu jau trešo dienu. :)

    Vai tiešām grūti izlasīt, kas ir identifikācija, autentifikācija, autorizācija un tad izteikties.
    Virtuālais eParaskts izzudīs, parādoties identifikācijas kartēm. Ceru.

  3. A.
    5 March 2012 @ 14:57

    Piekrītu Boktam, ka valda liela nekārtība, jo netiek nošķirta personas identifikācija no gribas apliecinājuma (kaut vai manabalss.lv gadījums), bet termina “autorizācija” lietošana gribas apliecinājuma kontekstā ir nekorekta. Varēja lietot kaut vai to pašu “parakstīšana”.

Re: Grozījumi Iesniegumu likumā paredz atsevišķos gadījumos atvieglot e-paraksta nepieciešamību







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>