Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Elektroniskās autentifikācijas likuma pieņemšanu bremzē domstarpības par autentifikācijas līdzekļiem

Kategorija: eID + eparaksts + ePārvalde + eVelešanas + Juridiskie aspekti + LVRTC + SM

Viens no jautājumiem ir, kādu tehnoloģijas veidu izmantot – no vienas puses tas varētu būt kvalificēts e-paraksts ar laika zīmogu, no otras puses tā varētu būt internetbanka vai e-pasts. Problēma ar internetbankas un e-pasta izmantošanu saziņā ar valsti ir tā, ka, lai gan informācijas sniedzējs tiek identificēts, tomēr juridiski viņš caur šiem mehānismiem nevar paust savu gribu, skaidroja Reizniece-Ozola.

Lai šo jomu sakārtotu, būtu nepieciešams pieņemt Elektroniskās autentifikācijas likumu, taču VARAM jau ilgu laiku minēto jautājumu nav atrisinājusi un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) vadīšanas laikā nav redzams pietiekams progress lietas virzībā uz priekšu, uzsvēra politiķe.

Savukārt Sprūdžs apšaubīja, ka viņa laikā būtu pieļauta neizdarība attiecībā uz elektroniskās autentifikācijas sakārtošanu. Viņš vērsa uzmanību uz domstarpībām ar Satiksmes ministriju (SM) par to, kāda veida sistēma būtu jāizmanto, lai pārliecinātos par cilvēka gribas izpausmi elektroniskajā vidē. SM uzskatot, ka ir nepieciešams izmantot tikai drošus e-parakstus, bet Sprūdžs domā, ka šāda pieeja ārkārtīgi sašaurina cilvēku iespējas iesaistīties sistēmas izmantošanā.

Cilvēku iesaistīšana ir viens no svarīgākajiem mērķiem, tāpēc būtu jāsper solis viņu virzienā un jāizmanto jau pašlaik iedzīvotājiem pieejamie mehānismi, piemēram, reģistrācija internetbankā, uzskata politiķis. Šis jautājums esot jāskata kontekstā arī ar plāniem ieviest pašvaldību referendumus un pilsoņu iespējām tajos piedalīties.

Sprūdžam taisnība par e-paraksta ierobežoto izplatību, bet vajag taču saprast, kāds juceklis sāktos, ja piepeši nekustamā īpašuma pārdošanai pietiktu ar pases pavicināšanu pie klientu apkalpošanas lodziņa. Autentifikācija nav paraksts un to pie papīra nepiešūsi.

Avoti:
Diena.lv: http://www.diena.lv/latvija/politika/zzs-deputate-kritize-varam-darbu-pie-elektroniskas-autentifikacijas-sakartosanas-13937431

2012-03-18  »  edgars

  1. A.
    19 March 2012 @ 12:45

    Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka vismaz vienā gadījumā likumdevējs jau to ir legalizējis.

    Dzīvesvietas deklarēšanai pietiek ar autentifikāciju:

    “Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību”:
    “10. Izmantojot kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikā­cijas līdzekli, persona var deklarēt dzīvesvietu no 2009.gada 1.novembra.”

  2. > A.
    19 March 2012 @ 20:56

    Jā, ir ierobežojumi attiecībā uz darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem u.c. darbībām, kur nepieciešama notāra līdzdalība, bet šādu pieeju var pielietot arī e-vidē – kur pietiek ar autentifikāciju, kur ar drošu e-parakstu un kur neder ne viens, ne otrs un jāiet vien pie notāra.

  3. Aņka
    20 March 2012 @ 12:22

    Piekrītu, pieeja ir jādiferencē, nav ko stiept gumiju.

  4. Atis
    29 March 2012 @ 16:08

    Interesantas diskusijas viņiem. Ieteiktu tomēr pastudēt Civillikumu un palasīt komentārus par gribas izpausmēm.
    Protams, par gribas īstumu vislabāk pārliecināsies notārs. Visos pārējos gadījumos neviens nevar būt drošs, ka persona tiešām ir gribējusi un sapratusi to, ka apstiprina/paraksta? Kurš gan var garantēt, ka mana griba nav stimulēta ar karstu gludekli arī tajā gadījumā, kad parakstu dokumentu ar drošu elektronisko parakstu un pielipinu vēl laika zīmogu piedevām?
    Taču ne jau vienmēr ir nepieciešama 100% pārliecība par gribas īstumu un notāra iesaiste. Pārdodot nekustamo īpašumu – jā, bet pērkot maizi? Tāpat arī paraksts ne vienmēr ir nepieciešams – tā ir tikai viena no gribas izpausmēm. Piekrišanu var izteikt arī ar ar dažādām darbībām (veicot samaksu par preci, nospiežot saiti mājas lapā u.tml.).
    Paraksts ir nepieciešams tad, ja vajag nodrošināt vēlāk pierādījumus tam, ka persona dokumentam ir piekritusi un ka piekritusi ir tieši šādam tekstam. Bet, teiksim, visādu izziņu izsniegšanai pietiek ar to, ka persona ir pienācīgi identificēta.

Re: Elektroniskās autentifikācijas likuma pieņemšanu bremzē domstarpības par autentifikācijas līdzekļiem







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>