Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

SAB vadītājs Jānis Kažociņš intervijā par kiberdraudiem

Kategorija: eVelešanas + Incidenti + Izlūkošana + Kritiskā Infrastruktūra + SAB

Lūkass arī raksta par aģentiem, kas darbojas it kā visparastākajās firmās, kurām ir pieeja, piemēram, cilvēku telefonzvanu izdrukām, lidojumu sarakstiem vai informācijai par kredītiem. Vai mūsu kaimiņvalstij ir šāda apjomīga informācija par Latvijas iedzīvotājiem?
Šādu informāciju attiecīgi dienesti var iegūt pat bez speciālām metodēm. Tāpēc jau kiberapdraudējums tagad ir viens no visnopietnākajiem. Šis ir jautājums, kas mūsu valstī jāuztver daudz nopietnāk nekā līdz šim. Ja būs runa par LMT un “Lattelecom” privatizāciju, nešaubīgi, jāņem vērā, kādu iespaidu tas varētu atstāt uz Latvijas drošību, tai skaitā, sakaru drošību un aizsardzību.

Februārī Latvijā bija ieradies FIB direktors, jūs arī tikāties. Kas tik būtisks noticis, ka viņam te bija jāierodas?
Domāju, viņš brauc uz ļoti daudzām valstīm. Precīzi, par ko bija runa, es negribētu atklāt.

Tas bija par kibernoziegumiem?
Ja jūs minētu, ka kiberjautājumi spēlēja lomu, tad tas varētu būt pareizi. Noziegumi ir tikai viena būtiska daļa no kiberapdraudējuma, kas ir visām valstīm, arī Latvijai.

Jūs jau iepriekš pieminējāt kiberdraudus. Vai varat raksturot tos? Cik lielu lomu savā darbībā tiem atvēlat?
Šie draudi ir ne tikai no kriminālām aktivitātēm. Ir runa par kiberterorismu, bet patiesībā maz ticams, vai tas varētu būt īpaši efektīvs, salīdzinājumā ar tradicionālo terorismu. Bet ir valsts kiberuzbrukumi un hakeri, kas strādā neatkarīgi vai valsts uzdevumā. Tādi uzbrukumi, piemēram, NATO štābam, ir vairāki katru dienu.
Šodien [otrdien] brīdināju arī Ministru kabinetu, ka visi mūsu ministri ir kiberuzbrukuma mērķi – ja var nemanot piekļūt viņu darba un privātajiem datoriem, uzzināt, ko viņi raksta, domā, arī blogo, kādus e-pastus sūta, tad ir daudz vieglāk prognozēt, kādā veidā ministrija strādā, kur ir vājās un stiprās puses, ko var izmantot.
Ir vēl daudz kas cits. Paskatieties, kāds haoss ir, kad no vienas bankas bankomātiem mēģina izņemt naudu vienā svētdienas pēcpusdienā. Padomājiet, kas būtu, ja vispār banku sistēma elektroniski vairs nedarbotos – naudu vispār nevarētu izņemt, jo neviens nezina, cik tev kontā ir, nevar pārskaitīt, jo sistēma nedarbojas. Beigu beigās – tas, kas ir uz rokas, un tad jāiet un jātirgojas: tavs burkāns pret maniem kartupeļiem. Tāda ir modernā dzīve. Tas nozīmē, ka mums ir daudz nopietnāk jāskatās uz to, kā aizsargāt sevi. To kā maziņa valsts varam darīt tikai kopā ar lielākiem partneriem, un tāpēc man ir ļoti liels gandarījums, ka pagājušajā gadā kiberjautājumi [NATO] Civilās izlūkošanas komitejas darbībā, ko mēs pagājušo gadu vadījām, bija viens no svarīgākajiem soļiem uz priekšu. Ļoti ceru, ka varēsim attīstīt kiberaizsardzību un kiberdrošībspēju Latvijā.

Ko jūs šajā sakarā domājat par ideju vēlēšanas rīkot elektroniski?
Tā ir apsveicama doma, bet ir riski. Viss ir rūpīgi jāpārbauda un jāatrod sistēmas, kas ir pilnīgi drošas un pārskatāmas tā, lai šo sistēmu nevarētu sabojāt un mūsu vēlēšanas padarīt nedemokrātiskas.

Nav gan saprotams kā SAB plāno attīstīt “kiberdrošībspēju”.

Avoti:
Ir.lv: http://www.ir.lv/2012/3/29/krievu-spiegi-un-kiberdrosiba

2012-03-29  »  edgars

Re: SAB vadītājs Jānis Kažociņš intervijā par kiberdraudiem







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>