Content
Bērnu personas dati publicēti Latvijas Vēstnesī
Kategorija: DVI + Informācijas atklātība + Juridiskie aspekti + Personas datiLaikraksta «Latvijas Vēstnesis» 30. maija numurā publicēts kāds sludinājums, kura iesniedzējs vairākas personas brīdina par tiesvedību un izlikšanu no dzīvokļa, ja netiks samaksāts īres parāds. Pats par sevi tas nav nekas neparasts, taču šoreiz aicinājums izpildīt saistības attiecināts arī uz diviem skolas vecuma bērniem. Turklāt publiskoti ne vien viņu vārdi un uzvārdi, bet arī dzimšanas dati, informēja LNT ziņas.
DVI Pirmās uzraudzības daļas vadītāja Sanita Vetšteina skaidroja: «Saskaņā ar likumu, atbildīgs ir pārzinis. Pārzinis šajā gadījumā viennozīmīgi ir tā persona, kura šo sludinājumu nodevusi publikācijai, savukārt par «Latvijas Vēstneša» atbildību – tā ir jāvērtē, ņemot vērā «Vēstnesim» noteiktos pienākumus un konkrēto situāciju, vai varēja vai nevarēja ietekmēt šo konkrētās publikācijas saturu.»
«Šeit būtu, iespējams, saskatāms pārkāpums, ka šie bērnu dati, iespējams, nedrīkstēja tikt publicēti, bet par to ir jāveic pārbaude, lai mēs varētu sniegt galīgu atbildi, ir vai nav pārkāpums,» piebilda Vetšteina.
Sods par fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpšanu ir līdz 200 latiem fiziskām personām un līdz 10 000 latiem juridiskām personām. Pērn administratīvais sods piemērots 47 reizes.
Ja pati DVI bez padziļinātas pārbaudes nespēj atbildēt uz jautājumu, vai likums ir pārkāpts, tad kā gan pārzinis vai “Latvijas Vēstnesis” to var?
Vispār jau 47 pārkāpumi gadā pat tādai mazai valstij kā Latvija ir niecīgs skaits.
Avoti:
TVNET: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/425964-publiski_aicina_ari_bernus_samaksat_ires_paradus
2012-06-17 » edgars
Re: Bērnu personas dati publicēti Latvijas Vēstnesī
18 June 2012 @ 10:47
Persoans datu – arī, ja tie ir bērnu dati – publicēšana laikrakstā pati par sevi nav pārkāpums. Lai datus publicētu, jāpastāv likumā noteiktam datu apstrādes pamatam. Ja, piemēram, īres līgums paredz, ka izīrētājs ir tiesīgs publiskot īrnieka datus gadījumā, ja tas kav;e ;ires samaksu, tad likuma pārkāpuma nav. Tas, kādi ir īres līgumu noteikumi un pamatojums datu publicēšanai zina kā reiz tieši izīrētājs – DVI šādas informācijas, visticamāk, nav. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kā pārzinis var zināt, bet DVI nē, par to vai ir pārkāpts likums. Pārzinim vienmēr ir jāzina kāpēc viņš apstrādā tieši šos datus tieši šādā veidā; ja viņš to nezina, tad datus apstrādāt nevajag, vai arī jākonsultējas, piemēram, ar to pašu DVI. “Latvijas Vēstnesis” gan nevar zināt vai datu apstrāde (publicēšana) ir likumīga. Tā ir un tai jābūt publicētāja atbildībai.
Interesanti, protams, ka starp parādniekiem ir bērni. Civillikums gan pieļauj bērnu aizbildņiem slēgt to vārdā līgumus, taču tai nevajadzētu būt ierastai praksei.