Advokāts Mārtiņš Birks par “Neo lietu”

Kategorija: Juridiskie aspekti + Kibernoziegumi + Personas dati + VP ENAP Kibernoziegumu nodaļa

Secinājumi
1. Vienotā resursu vietrāža (URL) jeb interneta adreses izmainīšana globālajā tīmeklī un dokumentu lejuplādēšana no sistēmas, izmantojot dažādus identificējošos numurus, tos vienkārši mainot, nevar tikt atzīta par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, kas saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu, kas vērsta pret valsts informācijas sistēmām, ar ko radīts būtisks kaitējums.

Viss savā ziņā ir “vienkārši”. Kurš var nošķirt, kurā brīdī tas kļūst sarežģīti un ir uzskatāms par aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu? Arī paroļu pārlases uzbrukums notiek, vienkārši mēģinot dažādas paroles.
Uldis Ķinis uzskata, ka aizsardzības sistēmas nosaka sistēmas drošības politika, ja nav speciāls akts, kas to nosaka, kas gan nešķiet sevišķi loģiski.

Turklāt, lai I. Poikānu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 241. panta trešās daļas, viņa darbībām ne tikai pilnībā būtu jāatbilst šajā pantā norādītajam sastāvam, bet ar tām būtu jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam. Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmo un otro daļu atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu – Ls 900,00), bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Apdraudētās intereses ir sabiedrības tiesības uz personas datu aizsardzību.

2. Lai I. Poikāna darbības saistībā ar informācijas publiskošanu par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu varētu tikt kvalificētas pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas, jākonstatē, ka I. Poikāns patiešām ir veicis nelikumīgas darbības ar fiziskas personas datiem, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums. Respektīvi, jākonstatē, ka konkrētie publicētie fizisko personu dati ir atzīstami par aizsargājamiem un sabiedrībai neizpaužamiem.

Nepareizi. Nelikumīgā personas datu apstrāde notika jau pašā datu vākšanas un uzglabāšanas procesā.

Turklāt, lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas, kā obligātam nosacījumam ir jābūt nodarītam ievērojamam mantiskajam zaudējumam, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī ne tikai pārsniegtu piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (Ls 900,00), bet būtu bijušas apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības, un šāds apdraudējums būtu bijis ievērojams (likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta pirmā un otrā daļa).

Nevis mantiskajam zaudējumam, bet būtiskam kaitējumam. Arī šeit būtisks kaitējums ir pievelkams. Kaut gan, ņemot vērā Balvu policistu spriedumu, prokuratūrai būs jāpapūlas to taustāmi aprakstīt.

Lai I. Poikānu varētu saukt pie Kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 200. panta otrās daļas, svarīgi ir konstatēt, ka publicētā informācija par valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku algām ir atzīstama par ekonomiskām, zinātniski tehniskām vai citām ziņām, kuras ir atzīstamas par komercnoslēpumu, un ka šīs ziņas ir iegūtas neatļauti savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai.

Turklāt, tā kā Komerclikumā ir noteiktas komersanta izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu un tikai pašam komersantam paredzētas tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā, bet konkrētajā gadījumā kriminālprocess ir ticis ierosināts pēc VID, nevis kāda konkrētā komersanta, kuru komercnoslēpums būtu izpausts, iesnieguma, apšaubāma ir I. Poikāna veiktās valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu publiskošanas kvalificēšana kā “komercnoslēpuma izpaušana”.

Publikācijā ir apskatīta arī virkne ECT spriedumu, taču tie attiecas uz nepubliskas informācijas publiskošanu, nevis nelikumīgu iegūšanu.

Plašāks “Neo lietas” notikumu un juridisko darbību izklāsts lasāms Mārtiņa Birka publikācijā angļu valodā.

As it was attested by an SRS employee, on 06.07.2009., Ilmars Poikans attempted to request a non-existent EDS document and on 24.08.2009. downloaded a document not applicable to himself from the EDS. After these instances, several other downloads and later massive EDS XML downloads of documents happened.

On May 11, 2010 the State Police Central Criminal Police Department Economic Section investigator Jeļena Fedeņeva made the decision to issue a search warrant for the internet service space used by Ilmars Poikans xxx, with the goal of finding and removing the hard drives with the illegally downloaded documents from the SRS ED systems data base XML, with programs designed to obtain and share such data, as well as other objects that would relate to the case of the violations committed.

During the questioning Ilmars Poikans admitted that in the time frame from 29.10.2009 to 04.02.1010 he downloaded massive amounts of data from the SRS ED system on legal entities and individual persons. He admitted to compiling the data, and distributing the data using a specialized program. He also admitted to isolated attempts at downloading data on July 1, 2009, and in Augusts and September. I.Poikans stated that all the data downloaded from ED system was processed and saved on the external hard drive “Buffalo”, for security reasons the data was encrypted, and always in I. Poikans possession. Detention protocol was drafted on the grounds of the above mentioned actions.

Kādēļ kādam būtu jāuzticas, ka EDS personas dati bija tikai I.Poikāna rīcībā un netika nodoti vēl citām personām?

On May 26, 2010 the Chief Prosecutor of the Finance and Economic Crimes Investigation unit V.Ulmis, after investigating I.Poikans complaint about the supervising prosecutor I.Minajevas actions, replied that Prosecutor I.Minajeva was justified in approving the search order.

On June 21, 2010 State Data Inspection informed Ilmars Poikans, that it had received only two complaints from individuals about the SRS EDS document download, and that the complaints were sent for evaluation to the corresponding institutions.

On July 9, 2010 Ilmārs Poikāns turned to the State Police Central Criminal Police Department Economic Section investigator Jeļena Fedeņeva, and asked to be informed if within the scope of the criminal investigation Ilmars Poikans communication means had been controlled, and if so then withink what time period had the tapping of communication means happened and who of the investigative judges had made the authorizing decision.

On July 21, 2010 State Police Central Criminal Police Department Economic Section investigator Jeļena Fedeņeva informed Ilmars Poikans that the requested documents and information about tapping of communications means was classified investigation material, and therefore, this information could not be made public.

On July 21, 2011 the State Police Central Criminal Police Department Economic Section investigator Jeļena Fedeņeva having reviewed the criminal process Nr.11816003310 material, concludes that:
1. the facts and circumstances of the case, that have been established during the criminal process, suggest that in order to download the data from the Electronic Declaration System, I.Poikans used the operating systems “Linux” standard program “curl”, which is a publically available facilitator for data downloading, and hence, is not an illegal automated data processing system resource for the purpose of influencing automated data processing system resources. Therefore, it does not meet the criteria set forth in the applied section of the law, thus, the criminal process in accordance with Criminal Law Section 244, Paragraph 2, is to be terminated due to lack of evidence that a crime has been committed.

Nevis standarta programma “curl”, bet gan skripts, kurš pielāgoja “curl”, ir ADAS resursu ietekmēšanas ierīce.  Šis bija piemērots pants, uz kuru balstīt apsūdzību.

I.Poikans actions resulted in a serious threat to the State apparatus, the security of the society, to the general order, the existence of the competitive market was threatened, as were individual’s basic human rights to privacy and data protection. Therefore, I.Poikans actions, in arbitrary access to the state information system and causing substantial harm, can be viewed as illegal activity preformed in accordance with actions stipulated in Criminal Law Section 241, Paragraph 3.

Avoti:
Jurista Vārds: http://juristavards.lv/index.php?menu=auth&id=249232 [pielikums]
Mārtiņš Birks: http://issuu.com/racheljosilver/docs/martins_birks__neo_case__1_ [pielikums]
Ir.lv: http://www.ir.lv/2012/6/28/neo-lieta-no-tautas-varona-lidz-potencialam-noziedzniekam

Follow defenselv

2012-06-22  »  edgars