Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai

Kategorija: eparaksts + ePārvalde + Juridiskie aspekti + Personas dati + SM

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) nodrošina elektronisko dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu pārsvarā visos procesos. Šobrīd nenodrošina un neplāno arī turpmāk nodrošināt VSAA lēmumu parakstīšanu ar e-parakstu, jo prognozējamais pakalpojuma lietotāju skaits ir salīdzinoši neliels un VSAA būtu jānodrošina e-paraksta sertifikāti visiem nodarbinātajiem, kuru amata pienākumos ir lēmumu par pakalpojumiem pieņemšana, kas no ieguldījumu viedokļa būtu neadekvātas izmaksas salīdzinot ar iespējamo ieguvumu.

Te saknē izpaužas iestāžu nepareizā domāšana.

Labklājības ministrija šā gada 2.ceturksnī veiks pasākumus attiecīgas vienošanās noslēgšanai starp Labklājības ministriju un tās padotībā esošām iestādēm par elektronisko dokumentu apmaiņu ar e-parakstu bez laika zīmoga, tādejādi sistēmā ekonomējot valsts budžeta līdzekļus.

Muļķīgi naudas taupīšanas nolūkā atteikties no laika zīmoga. Te ir SM komentārs:

Satiksmes ministrijas ieskatā viens no minētās situācijas risinājumiem, kas varētu mazināt drošā elektroniskā paraksta lietošanas izdevumus, būtu paredzēt, ka visām valsts pārvaldes iestādēm ir nepieciešams ieviest centralizētu droša elektroniskā paraksta funkcionalitātes apmaksas sistēmu, kas paredz, ka par droša elektroniskā paraksta lietošanu tiek maksāta fiksēta maksa neatkarīgi no parakstīšanas reižu skaita.

Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas jomā pastāv risks, ka negodprātīgie pakalpojumu sniedzēji, nesaņemot nepieciešamo licenci, maldinās potenciālo darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēju par licences saņemšanu elektroniskā formā, attiecīgi neuzrādot klientam licenci vispār. Tāpat uzskatām, ka šāda pieeja darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas jomā var veicināt licences viltojuma gadījumus.

Gaužām nepārliecinošs arguments, kāpēc neizsniegt elektroniskas licences.

Elektronisko dokumentu arhivēšanas normatīvā regulējuma un vienotu prasību trūkums valstī, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva kapacitāte metodiskā darbā elektronisko dokumentu arhivēšanā rada šaubas par iestāžu nepieciešamajiem papildu resursiem elektronisko dokumentu juridiskā spēka un integritātes saglabāšanā ilgtermiņā arhivēšanas procesa nodrošināšanai.

Ilgtermiņa arhivēšanas problēma varētu būt diezgan pamatota.

Papildus Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka paplašinoties e-paraksta lietojamībai, pieaugs arī nosūtāmo elektronisko dokumentu, kas satur personas datus, skaits. Tā kā jebkura informācija, kas satur personas datus, ir ierobežotas pieejamības informācija, tad tās sūtīšana tīmeklī nešifrētā veidā nav pieļaujama, bet spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas šifrēšanas un kriptēšanas metodes ierobežotas pieejamības informācijas nosūtīšanai.

Draugiem.lv personas datu nosūtīšana nešifrētā veidā gan nesagādā nekādus sirdsapziņas pārmetumus.

Attiecībā uz elektronisko dokumentu, kas parakstīti ar e-parakstu, iesniegšanas iespējām Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, padziļināti ir jāizvērtē riski negodīgu darbību veikšanai civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu dokumentu (dzimšanas, laulības, miršanas apliecību un attiecīgu izziņu) vai lēmumu par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu izsniegšanā fiziskām personām. Vienlaikus informējam, ka šobrīd Dzimtsarakstu departaments no fiziskām personām, valsts un pašvaldību iestādēm pieņem elektroniskos dokumentus, kuri parakstīti ar e-parakstu un laika zīmogu.

Te gan varētu būt riski.

Par elektroniskā paraksta plašākas lietošanas iespējām tiesās – Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 186.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikumu tiesā iesniedz rakstveidā, savukārt APL 189.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu vai izmantojot normatīvajos aktos noteiktos sakaru līdzekļus. No minētā izriet, ka APL paredz pieteikumu iesniegšanu tiesā arī elektroniskā formā, ja pieteikums parakstīts ar e-parakstu.

Jauki zināt, ka administratīvā procesā var izmantot e-parakstu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka CPL pašlaik neparedz iespēju iesniegt prasības pieteikumu tiesā elektroniskā formā, nosūtot to uz tiesas oficiālo elektronisko pasta adresi (izņemot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā). Līdz ar to secināms, ka, iesniedzot prasības pieteikumu tiesai, dokumentu oriģināli vai to atvasinājumi iesniedzami papīra dokumentu veidā.

Vajadzētu izmaiņas likumā, lai arī civilprocesā var izmantot e-parakstu.

Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā KPL pieļauj iespēju nosūtīt dokumentus ar elektronisko parakstu, tikai nepieciešams vērtēt elektroniskā paraksta lietderību, drošību un papildu izmaksas tā lietošanā. Attiecībā par tiesībām personām iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus iestādē, informējam, ka, piemēram, saskaņā ar KPL 369.panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Līdz ar to secināms, ka KPL jau šobrīd neaizliedz iesniegt tiesībsargājošajās iestādēs elektroniski parakstītus dokumentus.

Kaut arī pakalpojuma elektroniska pieprasīšana palielina iespēju pakalpojumu pieprasīt personai pašai, tomēr tas neizslēdz, ka pakalpojuma pieprasījumu veiks personas pārstāvis (pilnvarnieks). Šobrīd ir apgrūtināta iespēja pilnvarniekam pakalpojumu pieprasīt elektroniski, jo ir nepieciešama pilnvara elektroniskā formā. Zvērināti notāri nodrošina pilnvaru izsniegšanu elektroniskā formā, parakstītu ar e-parakstu, taču sabiedrība ir maz informēta par šo iespēju un izmaksām. Būtu nepieciešami sabiedrības informēšanas pasākumi par pilnvarām elektroniskā formā.

Interesanti.

Tieslietu ministrijas ieskatā būtu nepieciešams mainīt elektroniskā paraksta viedkartē ietverto informāciju tajos gadījumos, ja elektronisko dokumentu paraksta amatpersona, jo šobrīd gan privātpersonas, gan amatpersonas viedkartē ietvertajā informācijā norādīts parakstītāja personas kods, kas identificē parakstītāju nevis kā amatpersonu, bet gan kā privātpersonu.

TM nesaprot, ka ja sertifikātā norādīs amatu, tad būs jāievieš sarežģīti mehānismi, kā atsaukt e-parakstu brīdī, kad amatpersona pametīs savu amatu.

Avoti:
MK: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40251614

2012-09-17  »  edgars

Re: Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>