Content
LATA norāda uz riskiem elektroniskā paraksta izmantošanā īpašumu lietās
Kategorija: eparaksts + Juridiskie aspekti + LVRTCLATA uzskata, ka elektroniskā paraksta lietošanas ierobežojumu atcelšana rada potenciālus riskus īpašuma, ģimenes un mantojumu tiesību jautājumos. Pašlaik Elektronisko dokumentu likums nosaka, ka elektroniskais paraksts nav pielietojams līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu (izņemot nomas tiesības), galvojuma un ķīlas nodrošinājuma līgumiem, kā arī darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā.
Plānotie grozījumi pieļaus minētajos darījumu veidos elektroniskā paraksta izmantošanu. Pašlaik vēl šajos gadījumos ir spēkā prasība pēc notariāla apliecinājuma, kas nodrošina atbilstošu drošības līmeni, tomēr likumdošanas izmaiņu gadījumā tikai droša elektroniskā paraksta lietošana var radīt būtiskas problēmas.
Kad grozījumi tika virzīti, tad tika minēts, ka notāra apliecinājums vienalga būs nepieciešams. Vai tiešām likuma grozījumu doma ir, ka elektroniski parakstītu pirkuma līgumu taisnā ceļā pa e-pastu varētu iesniegt Zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai?
„Izmantojot pašreiz pieejamās elektroniskā paraksta tehnoloģijas un to pamatā esošos matemātiskos algoritmus, ilgākā laika periodā radīsies tehniski nepierādāma viltojuma risks – nebūs tehnisku līdzekļu kā noteikt, ka tas ir viltojums. Turklāt šeit nepalīdzēs ne laika zīmogs, ne kas cits, jo visiem šiem risinājumiem tiek izmantoti tie paši matemātiskie algoritmi, kas elektroniskajam parakstam,” norāda LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs. „Ja tiek viltots fiziskais paraksts, pēc 50 gadiem būs iespējams pārbaudīt fiziskos pierādījumus – papīra un tintes vecumu, atbilstību apgalvotajai izcelsmes vietai utt. Turpretī, izmantojot elektronisko parakstu tādās jomās kā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšana un neprasot paralēlu notariālu apliecinājumu, pēc kāda laika var rasties tehnoloģiski neatšķetināmi strīdi par attiecīgo tiesību pastāvēšanu.”
LATA kā informācijas tehnoloģiju nozares asociācija norāda, ka šādu nepierādāmu viltojumu rašanās ir tikai laika jautājums. Kamēr citās ikdienišķās jomās šāds risks var šķist pieņemams, nekustamā īpašuma, ģimenes un matojuma tiesībās viltojumu iespēja ir būtisks arguments pret likuma grozījumiem.
No otras puses likums nav akmenī iecirsts. Ja praksē parādīsies šādi gadījumi, tad paši grozījumu pieņēmēji to ielabos atpakaļ.
Paralēli tam Satiksmes ministrija un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pašlaik gatavo papildu grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas nav skatīti ne Valsts sekretāru sanāksmē, ne Ministru Kabinetā, bet kurus Satiksmes ministrija plāno iesniegt Saeimā uz 2.lasījumu. Šie papildus grozījumi satur elektroniskā zīmoga regulējumu, kas nozares ekspertu vērtējumā ir maldinošs.
Šajos grozījumos ir paredzēts, ka elektroniskais zīmogs kalpo par dokumenta izcelsmes apliecinājumu – tas faktiski apgalvo, ka dokumentu ir veidojis juridiskās personas tiesiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona. Tādējādi tiek aizskarta Latvijas Uzņēmumu reģistra kompetence reģistrēt un apliecināt komersantu valdes locekļu pārstāvības tiesības.
No šī jāsaprot, ka tiek plānots ieviest juridiskās personas e-parakstu?
Tā kā LVRTC neveiks pārstāvības tiesību pārbaudi dokumenta zīmogošanas laikā (pārbaude paredzēta, tikai izsniedzot elektronisko zīmogu), var rasties juridiski un saimnieciski bīstama situācija, kur dokumentu taisījušai fiziskai personai nav tiesību pārstāvēt konkrēto juridisko personu, bet elektroniski zīmogots dokuments tiek uzskatīts par autentisku. Elektroniskā zīmoga lietošana nevar apliecināt dokumenta veidotāja tiesības pārstāvēt konkrēto komersantu vai iestādi.
Elektroniskā dokumenta saņēmēja uzdevums būtu veikt pārstāvības tiesību pārbaudi tāpat kā tas ir papīra dokumentu gadījumā.
Avoti:
LATA: http://lata.org.lv/?p=855
2012-11-29 » edgars
Re: LATA norāda uz riskiem elektroniskā paraksta izmantošanā īpašumu lietās
30 November 2012 @ 10:45
Es jau nu gan gribētu teikt, ka riski ir organizatoriski, administratīvi, ar konfigurāciju saistīti un pareizu risinājumi izvēli saistīti … bet nekādā mērā nav saistīti ar korekti izvēlētiem matemātiskiem šifrēšanas algoritmiem!
Ne tehnoloģijās ir problēma, bet pārvaldošo organizāciju attieksmē … mēs jau LV esam pieraduši – kā lētāk, kā ātrāk un kā vienkāršāk … to uzskatāmi parādīja arī Paršova pētījums.
30 November 2012 @ 12:18
1. Arī pēc grozījumu pieņemšanas notārs būs nepieciešams. Vienīgi nostiprinājuma lūgumu notārs elektroniski varēs iesniegt ZG.
2. Neesmu redzējis grozījumus, bet citās valstīs elektroniskais zīmogs tiek izsniegts juridiskai personai un sertifikātā tiek norādīta juridiska persona nevis fiziska. Tad arī juridiskās personas uzdevums ir nodrošināt, ka elektroniskā zīmoga USB stiks vai viedkarte atrodas juridiskās personas rīcībā.
Trūkst informācijas, bet izskatās, ka LATA nepamatoti ceļ trauksmi.