SAB vēlas tiesības pārtraukt zinātniskus pētījumus

Kategorija: Informācijas atklātība + Kritiskā Infrastruktūra + SAB

Saeimā 14.februārī pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredzēja, ka zinātniekiem būtu jāpārtrauc pētījumi, ja tie pēc valsts drošības iestādes atzinuma rada draudus nacionālajai drošībai. Šodien Valsts prezidents minētos grozījumus neizsludināja, norādot, ka likumdevēja pienākums ir rast risinājumu situācijām, kad saskaras zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) skaidro, ka minētos grozījumus rosinājis Krievijas spiegu aktivitāšu dēļ.

Iniciatīvu konkrēto likuma grozījumu izstrādei rosināja SAB pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Kā SAB ziņoja jau savā 2010.gada darbības pārskatā, laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum Latvijā periodiski uzturējās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbu Krievijas labā. S.Jakovļevs izlūkdarbībai izmantoja maldinošu – Ekvadorā dzimuša Portugāles pilsoņa – identitāti.

Šobrīd SAB var atklāt, ka laikā no 2004. līdz 2005.gadam S.Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju, tajā skaitā, polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju jomā. Informāciju S.Jakovļevs meklēja ne vien Latvijas Zinātņu akadēmijas, zinātnisko institūtu un augstskolu mājas lapās, bet arī kontaktējoties ar Latvijas zinātniekiem, kā rezultātā ieguva informāciju par vairākiem pētījumu projektiem.

Svaigi likuma grozījumi pamatoti ar gadiem vecu lietu? Un ar ko pamatota vēlme uz tiesībām pārtraukt pētījumus?

Pieci jauninājumi:
1) pārdefinēts likuma mērķis – ja iepriekš Saeimas zinātnisko darbību regulēja kā “īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru”, tad pēc jaunajiem grozījumiem klāt ir nācis arī “nacionālās drošības faktors”;
2) zinātniekiem tiek noteikts jauns pienākums: “pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai”;
3) specdienestu (likuma formulējums – drošības iestādes) pārstāvjiem turpmāk būtu tiesības būt klāt kā padomdevējiem Latvijas Zinātnes padomes darbā, turklāt šai padomei, pieņemot lēmumus, kas skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma jomu, būtu jāņem vērā attiecīgā specdienesta atzinums;
4) zinātniskās institūcijas direktoram pēc specdienesta pieprasījuma būtu tas jāinformē par institūtā veiktajiem pētījumiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos pētījumos;
5) ja specdienesta rīcībā būtu informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, tad šādu zinātnisko institūciju būtu izslēdz no zinātnisko institūciju reģistra.

Bet par spīti tam, ka kopumā likumdošanas kontroles sistēma nostrādāja, tomēr tas notika pēdējā brīdī! Daudz par vēlu.
Pirmais vājais posms – zinātnes nomenklatūra. Vislielākā atbildība par šo situāciju būtu jāuzņemas Latvijas zinātnes pārstāvniecībai – visu to zinātnes institūciju pārstāvjiem, ar kuriem SAB un Saeima šo jauninājumu izstrādes procesā konsultējās un kas neizrādīja nekādu trauksmi par piedāvātajām izmaiņām. Sevišķi Latvijas Zinātnes padomei, kurai bija JĀKLIEDZ par šādu piedāvājumu!
Otrais vājais posms izrādījās deputāti, kas komisijā un Saeimā atbalstīja šādu risinājumu.
Visbeidzot, trešais vājais posms izrādījās tieslietu, zinātnes politikas veidotāji IzM un TM.

Kopš kura laika poligrāfa eksperts Uldis Miķelsons ir SAB darbinieks?

Avoti:
LTV: http://zinas.ltv.lv/lv/zinas/kapec-sab-grib-ierobezhot-zinatnieku-darbu.a52089/
Iveta Kažoka: http://politika.lv/article/specdienesti-un-latvijas-zinatnes-politika
Nekā personīga: http://www.tv3play.lv/play/300335/
Nekā personīga: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/454920-likums_specdienestam_devis_tiesibas_liegt_zinatniskus_petijumus

Follow defenselv

2013-02-23  »  edgars