Aloizs Vaznis par Operatīvās darbības likumu

Kategorija: Juridiskie aspekti + Operatīvā darbība + Personas dati

3. Likuma par tiesu varu 19. pants nosaka, ka “tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.”
Nav šaubu, ka sevišķā veidā veicamo operatīvo darbību AT tiesneša akcepts ir tiesas lēmums, kurš diemžēl ir anonīma tiesneša lēmums un nekad publiski pasludināts netiek.

5. Likuma par tiesu varu 14. pants (Tiesneša noraidījums) paredz, ka “tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti…”
Ņemot vērā, ka AT tiesnesis, kurš akceptē sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības ir anonīms, tad apsūdzētajam un viņa aizstāvim nav iespējas pārliecināties, ka krimināllietu apelācijas vai kasācijas instancē neizskatīs tas pats tiesnesis, kurš šajā lietā akceptējis operatīvās darbības, kā arī – vai viņam nav cits interešu konflikts.

6. Ne Likums par tiesu varu, nedz Operatīvās darbības likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas var būt par pamatu sevišķā veidā veicamo Operatīvo darbību akceptēšanai.
Tā kā AT tiesneša akcepts ir slepens, tad tam nav arī nekādas satura prasības – proti – tam nav jābūt ne motivētam, ne juridiski (lasi- tiesiski) pamatotam. Tā kā objektīvu kritēriju OD sevišķā veidā akceptēšanai nav, tā atstāta pilnībā konkrēta anonīma tiesneša subjektīvajam uzskatam.

7. Operatīvās darbības likuma 17. pantā noteikts, kādos gadījumos operatīvās darbības subjektam ir atļauts veikt sevišķā veida operatīvās darbības, proti “ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotās ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu.”
Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6., 369. un 370. pantu viņam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu. Un, ja ir uzsākts kriminālprocess, tad kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ir veicamas Kriminālprocesa likuma 11. nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības, un nav jāapgrūtina tiesa ar viņai neraksturīgām funkcijām, kuras, manuprāt, Augstāko tiesu kā pēdējās instances tiesiskās varas iestādi diskreditē.

8. Nav saprotams, kas slēpjas aiz ODL 17. pantā minētajiem vārdiem “valstij svarīgu interešu apdraudējums.”
Kas ir tiesīgs noteikt kādas intereses valstij ir svarīgas un kādas nav? Saeima pārstāvēta no dažādu partiju deputātiem un viņiem var būt dažādi uzskati par valstij svarīgām interesēm. Tad likumā vajadzētu arī norādīt, kuras partijas uzskati ir pareizie, kuras nepareizie.

11. Neizpratni rada ODL 35. panta 2.daļas noteikumi, kuros teikts, ka tiesnesis, kurš akceptē operatīvās darbības pasākumu, ir tiesīgs iepazīties ar operatīvās darbības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju.
Vai tas nozīmē, ka tas nav viņa pienākums? ka var šīs darbības akceptēt pat neiepazīstoties ar lietas būtību?

12. Nav saprotams kā praktiski iespējams realizēt ODL 5. pantā deklarētās personas tiesības griezties ar prasību tiesā, ja viņa uzskata, ka OD subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības. Ja akceptu ir devis AT priekšsēdētājs vai kāds viņa nozīmēts tiesnesis, kura līmeņa tiesā var griezties? Ar kādu prasību? Pret ko?

Avoti:
Delfi.lv:  http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aloizs-vaznis-saeimas-operativas-darbibas-likuma-apakskomisijai.d?id=43153148

Follow defenselv

2013-04-02  »  edgars