Korespondences aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos

Kategorija: Informācijas atklātība + Juridiskie aspekti + Operatīvā darbība + Personas dati + Spriedumi

Praksē KL 144. pants tiesās piemērots tikai divas reizes – spriedums krimināllietā Nr. K40-299/03 (1150029203) Ventspils tiesā, kur apsūdzētajam D.Š. piespriests 80 stundu piespiedu darbs par KL 144. panta otrās daļas pārkāpumu, 49 un krimināllietā Nr. 11810041707 Rīgas rajona tiesā. (Jāpiebilst, ka 2011. gada 21. jūnijā tā tika izskatīta Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā Rīgas rajona tiesas 2011. gada 17. marta spriedumu, savukārt Augstākās tiesas Senāts 2012. gada 23. februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesā.

Līdzīgi arī Ventspils tiesa spriedumā krimināllietā Nr. K40-299/03 (1150029203) notiesāja apsūdzēto D.Š., nevis pēc KL 145. panta, kas arī toreiz sevī ietvēra nelikumīgas darbības ar fizisko personu datiem, bet par korespondences pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā (KL 144. panta otrā daļa). D.Š. izmantoja kaimiņienēm no pastkastes nozagtajos fiksētā telefona rēķinos esošos fiziskas personas datus un līguma numurus, lai uz kaimiņieņu fiksētajiem telefoniem ar operatora klientu servisa starpniecību pieslēgtu pakalpojumu “Ienākošo zvanu pāradresācija” uz trijiem D.Š. personīgajiem mobilajiem telefoniem, un pēcāk, lietojot operatora piedāvāto pakalpojumu “Maksā zvana saņēmējs”, zvanīja uz kaimiņieņu telefona numuriem, no kuriem zvans pāradresējās uz D.Š. mobilajiem telefoniem, kuros D.Š. akceptēja zvana samaksu, kas automātiski tika piestādīta kaimiņienēm. Tiesa pareizi piemēroja KL 144. pantu, jo ņēma vērā D.Š. veikto darbību objektīvo pusi – darbības, kas tieši tika vērstas uz korespondences zādzību un atvēršanu ar mantkārīgu nolūku, nevērtējot korespondencē esošās informācijas veidu (KL 145. pants).

Tā kā KL 144. panta priekšmets var būt jebkāda fiziskas personas pārraidāmā informācija, neatkarīgi no pārraidīšanas veida, tad tā atkarībā no informācijas veida kā priekšmets var tikt paredzēta arī citos KL pantos, kuru praksē līdz šim tad arī parasti piemēro KL 144. panta vietā. Tādējādi rodas problēma, ka personas privātās dzīves un korespondences noslēpums (tiešais objekts) netiek aizsargāts, jo vainīgos sauc pie kriminālatbildības par citu KL paredzēto interešu aizskārumu. Tā, piemēram, kriminālprocesā Nr. 12-812002506 par Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu ierakstīšanu un publiskošanu, kas pirmajā brīdī šķiet tiešs KL 144. pantā paredzētā objekta aizskārums, Ģenerālprokuratūra to uzsāka pēc KL 94. panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Taču vienlaikus Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija spriedumā civillietā Nr. C-2211/12 (C04381306) piesprieda par labu prasītājai I. Jaunalksnei piedzīt no Latvijas Republikas morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 100 000 apmērā, tādējādi tomēr atzīstot viņas privātās dzīves, mājokļa un korespondences aizskārumu, lai gan Ģenerālprokuratūra, kvalificējot nopludināto informāciju kā valsts noslēpumu, šo aizskārumu neatzina, saskatot tajā tikai valsts drošības interešu apdraudējumu.

Tāpat kriminālprocesā par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes brīvdienu fotogrāfiju nokopēšanu un publiskošanu no politiķu Jura un Ilzes Viņķeļu personīgā datora kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Taču, ja Viņķeļu ģimene, piemēram, būtu pārsūtījusi šīs bildes J. Strīķei, personas dati tiktu kvalificēti kā pārraidāmās informācijas priekšmets, un tad vainīgo sauktu pie kriminālatbildības pēc KL 144. panta pirmās daļas kopībā ar 241. pantu.

Tā, piemēram, 2010. gada 4. novembrī interneta vietnes www.loriflame.lv administrators vienas stundas laikā konstatēja un atvairīja 516 prettiesiskus hakera “Tava māte” uzbrukumus. Pēc tam administrators, savācis visus datus par notikušajiem uzbrukumiem, vērsās Valsts policijā, kur saņēma atbildi, ka normatīvo aktu nepilnību dēļ par šīm darbībām policija kriminālprocesu uzsākt nevar, jo tas būtu iespējams, ja persona jau būtu iekļuvusi sistēmā un ieguvusi datus (ar tiem iepazinusies). Lai arī piemērā hakeris vēlējās apdraudēt mantiska rakstura intereses, kas neatbilst KL 144. panta priekšmetam, tomēr līdzīgā situācijā var nonākt arī jebkura cita datorsistēma ar pārraidāmo personisko informāciju, tāpēc autors pieļauj iespēju, ka līdzīgā situācijā pie cita datu veida arī policija rīkotos līdzīgi. Taču policijai vajadzēja uzsākt kriminālprocesu vismaz par KL 241. panta pirmās daļas 70 mēģinājumu, lai gan, ņemot vērā hakera mērķtiecīgās darbības, – arī par KL 200. panta otrās daļas mēģinājumu.

Autors neņem vērā, ka par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Šobrīd gan KL 241. panta pirmās daļas nodarījums jau tiek uzskatīts par noziegumu.

Avoti:
Jurista Vārds: http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=255137 [pielikums]

Follow defenselv

2013-04-19  »  edgars