Bankas: nauda ļaunprātīgu iemeslu dēļ pazūd ļoti reti

Kategorija: Datu drošība

Pieslēdzoties internetbankai, Līga konstatējusi, ka 15 latu vietā kontā ir tikai divi lati. Sievietes uzmanību piesaistījis neparasts rezervētais maksājums, kurā parādījusies ārzemju interneta adrese, kā arī dažas citas līdz šim nezināmas adreses. «Bankā man prasa, kā es varēju naudas pārskaitījumus nepamanīt. Pati saprotu, ka vajadzēja reaģēt jau tad, kad parādījās pirmās aizdomas, bet man pat sapņos nerādījās, ka ar mani kas tāds vispār varētu notikt – interneta veikalos neiepērkos, jo to neprotu, nekādus pasūtījumus neesmu veikusi,» stāsta Līga un bilst, ka nespējot to bankai pierādīt.

Aizdomas kritušas uz viņas 18 gadu veco dēlu, tomēr Līga bilst, ka pilnībā uzticas viņam. Līgai pašai ir versija, ka viņas maksājumu karte nofotografēta kādā mazpilsētas veikalā, jo dīvainie darījumi sākušies divas dienas pēc iepirkšanās tajā. Tagad sievietei norit pārrunas ar banku, un pagaidām vēl nav skaidrs, vai viņai naudu izdosies atgūt. Tā kā Līga pagaidām nevēlējās atklāt savu identitāti, baidoties, ka publicitāte kādā veidā varētu ietekmēt sarunu procesu, arī Swedbank pārstāvji šo gadījumu komentēt atturējās.

Swedbank nav apkopota informācija par to, cik bieži klienti vērsušies ar aizdomām par naudas pazušanu. Kaut gan jautājumu skaits par šo problēmu pieaug, tādu gadījumu, kad nauda pazūd ļaunprātīgu iemeslu dēļ, esot ļoti maz, atzīst bankas pārstāve. «Mēs pastāvīgi attīstām drošības pasākumus, turklāt klienti kļūst arvien zinošāki par elektroniskajiem norēķinu līdzekļiem,» stāsta K. Jakubovska.

Arī SEB bankas pārstāve Agnese Strazda stāsta, ka incidenti ar nepamatoti veiktu transakciju klienta kontā notiekot reti: «Varētu pat teikt, ka mēnesī tas ir aptuveni vienā no 20–30 tūkstošiem darījumu.» Kopumā situācija pasliktinājusies neesot. Banka cenšas pielāgot tehnoloģijas, lai krāpniecības riski mazinātos. «Lai izvairītos no tā, ka krāpnieki pie bankomātiem piestiprina karšu datu nolasīšanas ierīces, esam uzstādījuši antiskimmerus tiem bankomātiem, kas izvietoti ārpus telpām,» piemēru min A. Strazda.

Pārsvarā gadījumu banka naudu klientam atmaksā. Tiesa gan, notiek diezgan skrupuloza pārbaude, kurš bijis vainīgs. Ja tirgotājs, pie kura pirkums veikts, iesniedz pamatotus dokumentus, kas apliecina, ka klients pats veicis darījumus ar karti, nauda atmaksāta netiek. SEB bankai esot zināmi arī tādi gadījumi, kad banka klientam nesankcionēti izkrāpto naudu samaksājusi, bet atgūt no krāpniekiem to tā arī neizdodas.

Par spīti banku apgalvojumiem, ka nelikumīgo maksājumu kartes vai internetbankas izmantošanas gadījumu skaits ir ļoti niecīgs, informāciju tehnoloģiju (IT) eksperti ir pretējās domās. IT uzņēmuma DPA rīcībā esošā informācija liecinot, ka šādi gadījumi notiek bieži. «Lielākoties bankas par šiem gadījumiem publiski nestāsta. Šī iemesla dēļ nav pieejama arī oficiāla statistika,» teic DPA pārstāvis Didzis Balodis un uzsver, ka internetā līdzīgas krāpšanas notiek regulāri, jo to veikšanā piedalās vesela kibernoziedzības industrija.

Tomēr samērā bieži esot gadījumi, kad kartes dati tiek nozagti bez interneta starpniecības. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv pārstāvis Gints Mālkalnietis Dienai atklāj, ka risks ir ne tikai speciālās karšu nolasīšanas iekārtas, kas piestiprinātas bankomātiem vai, piemēram, degvielas uzpildes stacijas norēķinu aprātiem. Dažos gadījumos CERT.lv konstatējis, ka karšu kopēšanu veikuši arī negodprātīgi tirdzniecības vietu darbinieki. Saņemot informāciju par šādiem gadījumiem, institūcija tos nodevusi Valsts policijai un karšu izdevējbankām.

Acīmredzot banku ļaunatūra un pikšķerēšana tāds joks vien ir.

Avoti:
Diena.lv: http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/pietrukst-izpratnes-par-interneta-riskiem-14012865 [pielikums]
News.lv: http://news.lv/Diena/2013/06/19/Pietrukst-izpratnes-par-interneta-riskiem

Follow defenselv

2013-06-28  »  edgars