Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Cik un ko internetā savus iedzīvotājus spiego Latvijā?

Kategorija: DP + Informācijas atklātība + Izlūkošana + Juridiskie aspekti + Operatīvā darbība + Personas dati

LTV_Arturs_Kucs

Poikāns raidījumam sacīja: «Vai tas tiek darīts Latvijā, es nezinu. Tehniski to, es domāju, nav problēmu izdarīt.» Poikāns ir pārliecināts, ka spiegot internetā var arī bez operatoru ziņas, izmantojot aprīkojumu, var pievienoties vietai, kur ir liela datu plūsma, protams, apejot interneta pakalpojuma slēdzēju.

«Vienkārši novērojot trafiku, minimums var pateikt, kas no kurienes, kad pieslēdzies. Daļa datu ir nešifrētā veidā, daļa šifrētā veidā. Jautājums ir, vai tos šifrētos datus ir iespējams atšifrēt. Es domāju, Latvijas līmenī tas ir pagrūti,» sacīja Poikāns.

Viņš norādījis, ka tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, ka pat izdzēšot vēstuli e-pastā, drošības iestādes var to atjaunot. Tagad viss, ko tu saki, var tikt izmantots pret tevi ne tikai tagad, bet arī desmitiem gadu uz priekšu, norādījis Poikāns.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedras vadītājs Artūrs Kučs raidījumam sacīja: «Drošības iestādēm tādas pilnvaras ir. Vienmēr, protams, sabiedrībā un arī cilvēktiesību speciālistu vidū tā diskusija tieši ir par to, kas arī Amerikā ir – vai šobrīd nav iets par tālu, kur tad ir tas samērīgums.»

Kučs uzskata, ka operatīvo darbību likuma normas, kas nosaka drošības iestāžu tiesības noklausīties telefona sarunas vai lasīt privātas elektroniskās vēstules, ir vispārīgas. Kučs arī norāda, ka likumā nav iekļauti vairāki svarīgi aspekti, piemēram, cilvēkam, kas izspiegots vēlāk šis fakts netiek paziņots, tātad viņam nav iespējas pārbaudīt, vai spiegošana bijusi sankcionēta.

«Tas, kas Latvijā arī tiek vairākkārt diskutēts un arī tiek rosināts izmaiņas Saeimā operatīvās darbības likumā, ka nav noteikti pietiekami skaidri tie gadījumi, kādos gadījumos, teiksim, operatīvie dienesti var veikt šādas darbības. Varbūt tagad šādas darbības var veikt pietiekami plaši,» norādījis eksperts.

Viņš arī uzsvēris, ka būtu pareizi, ja drošības iestādes sniegtu kaut vispārēju statistiku – cik šādas darbības gada laikā internetā veiktas, taču šādu informāciju drošības iestādes nesniedz. Joprojām nav arī oficiāli apstiprinātas martā izskanējušās ziņas, ka Latvija ir iegādājusies vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas.

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa raidījumam telefoniski sacījusi, drošības iestādes rīkojas atbilstoši likumam un nekāda informācija par operatīvajām darbībām internetā netiks sniegta.

No sabiedrības pat tiek slēpts cik telefona numuri gadā tiek noklausīti, kas norāda uz to, ka iestāžu iejaukšanās privātajā dzīvē ir apjomīgāka nekā sabiedrībai varētu patikt.

Avoti:
LTV: http://www.apollo.lv/zinas/cik-un-ko-interneta-savus-iedzivotajus-spiego-latvija/574009

2013-06-28  »  edgars

  1. Ilmārs
    28 June 2013 @ 17:39

    Laikam nedaudz precizēšu dažas lietas, jo garākas intervijas saspiešana īsā sižetā ir lossy process.

    Par iekārtām datu plūsmas analīzei atslēgas vietās labs piemērs ir http://en.wikipedia.org/wiki/Room_641A Provaiderī ļoti ierobežots skaits cilvēku zina, ka pie viņiem ir specdienestu melnā kaste, bet ko tieši tā dara – neviens precīzi nezin, var tikai nojaust.

    Par e-pastu. ka sūtīšanas un saņemšanas procesā tiek radītas vairākas e-pasta kopijas + rezerves un pagaidu kopijas datiem + starp e-pasta serveriem komunikācija parasti notiek nešifrēti. Tā kā ir 101 iespēja no kurienes un kā iegūt e-pastas saturu, nerunājot nemaz par metainformāciju. Attiecīgi e-pastu izdzēšana, nenozīmē, ka tas ir zudis un tā saturu neviens nevar iegūt.

    Bet nu šeit tāpat visi zin šādas pamatlietas.

  2. vārds
    1 July 2013 @ 10:15

    ja lieto ārvalstu e-pasta serverus, ar kuriem ir https savienojums, tad šādus e-pastus noklausīties vairs nav vietējo specdienestu spēkos. tikai ielaužoties konkrētajā datorā.
    ja gribas ko slēpt, vislabāk to darīt no virtuālās mašīnas. pēc tam arī ar foresinc tūļiem būs diezgan smags aplauziens atrast reasonable pierā’dijumus..

  3. To vārds
    1 July 2013 @ 23:24

    Kādas summas tu zodz, ja Tev tā jāslēpj pēdas?

  4. d-k
    2 July 2013 @ 09:42

    Un kāpēc tie, kuriem privātums ir tik ļoti būtisks nelieto Tor? :)
    Neviens jūs nevarēs nedz izsekot, nedz analizēt privātu datu plūsmu utt. … ar Tor tas ir praktiski neiespējami.

  5. Anonymous
    2 July 2013 @ 20:51

    dk muļķības

  6. A.
    2 July 2013 @ 23:52

    Ilmārs: Mūsdienīgs pasta serveris starpserveru komunikācijā izmanto un atbalsta oportūnistisku šifrēšanu, kas gan nelīdz pret aktīviem MiTM uzbrukumiem.

    d-k: Neaizmirsti, ka trafiks pēc tor exit-nodes netiek šifrēts. Tāpat tor nelīdz pret izsekošanu, ja jau esi aizdomās turamo sarakstā. Pastāv arī uzskats, ka pusi no pašreizējām tor exit-nodēm darbina specdienesti, kas ir pietiekami, lai deanonimizētu visu tīklu.

Re: Cik un ko internetā savus iedzīvotājus spiego Latvijā?







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>