Latvijas Radio “Krustpunktā” saruna par žurnālistu avotu tiesisko aizsardzību

Kategorija: Juridiskie aspekti + Kibernoziegumi + Vārda brīvība + VP ENAP Kibernoziegumu nodaļa

“Krustpunktā” saruna par žurnālistu avotu tiesisko aizsardzību. Par to, kā pasargāt cilvēkus, kas žurnālistiem ziņo par kādām nelikumībām. Kārlis Dagilis studijā diskutē ar bijušo LTV žurnālisti Ilzi Naglu un zvērinātu advokāti Lindu Lejiņu.
Ilze Nagla vēlreiz atgādina par gadījumu ar Ilmāru Poikānu jeb Neo un datiem, kas tika nopludināti no Valsts ieņēmumu dienesta. Policija, meklējot vainīgo, veica kratīšanu Ilzes Naglas dzīvoklī un ieguva datoru ne tikai ar informāciju par konkrēto gadījumu, bet arī ar informāciju, ko snieguši citi informācijas avoti, un informāciju par šiem avotiem. Žurnālista pienākums ir aizsargāt savus avotus, citādi avoti nevar uzticēties žurnālistam.
Linda Lejiņa uzskata, ka problēma bijusi ar likuma piemērošanu, jo likums paredz, ka rīkoties situācijā, ja vēlas noskaidrot avota vārdu un uzvārdu, bet nav noteikts, kā rīkoties, ja notiek žurnālista pratināšana vai kratīšana viņa mājā. Žurnālistiem nav paredzēta kriminālprocesuālā imunitāte.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins uzskata, ka jāstiprina visām iesaistītajām pusēm izpratne par likumu, jo likumā ir paredzēts, ka avotam pienākas aizsardzība un žurnālista pienākums ir rūpēties, lai avotu neatklāj, ja viņš tā vēlas. Ja tiešām nepieciešamība atklāt avotu, ir jāiesaistās tiesai. Visvieglākais ceļš ir meklēt informāciju žurnālista datorā, bet tas nav pareizi.
Žurnālists Māris Zanders ironiski atzīst, ka gadījumos, kad kāds grib noskaidrot pietiekami agresīvā formā, kur viņš ieguvis informāciju, viņš izmanto krievu neliterāro valodu. Kā nopietnu problēmu viņš saskata mēģinājumus iegūt informāciju, iedarbojoties uz medija reklāmas devējiem. Viņš neatbalsta ideju prasīt izņēmuma tiesības žurnālistiem.
Rezumējot, Linda Lejiņa atzīst, ka redz trīs iespējas, kas situāciju sakārtot: Likumā par presi precizēt informācijas avotu aizsardzību, apsvērt domu par žurnālistu kriminālprocesuālo imunitāti atsevišķos gadījumus un trešais ir izglītošana, lai visi principi skaidri un zināmi arī iestādēm, kam tas jāpiemēro praksē.

Neatbildēts jautājums ir, kāpēc tiesnesis pēc I.Naglas kratīšanas šo kratīšanu sankcionēja? Un kāds bija kratīšanas mērķis? Jo, kā atceramies, kratīšana pie I.Naglas notika jau brīdī, kad VP ENAP informācijas avots (Ilmārs Poikāns) jau bija zināms un paralēli notika viņa aizturēšana.

Avoti:
Latvijas Radio: http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/27327.mp3
Latvijas Radio: http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/27327.htm

Follow defenselv

2013-07-02  »  edgars