ECT: Latvija, veicot kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju

Kategorija: Juridiskie aspekti + Vārda brīvība + VP ENAP Kibernoziegumu nodaļa

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai «De facto» žurnālistei, tagadējai «Ventspils naftas» sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā. ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību.

Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.

Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju, kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Taujāta par prognozēm, vai Latvijas valdība varētu lemt pārsūdzēt šodien pasludināto spriedumu, Nagla norādīja, ka tas ir jautājums, kas jāuzdod valdībai un juristiem, tomēr ECT spriedumā lietotā argumentācija ir gana iznīcinoša, tādēļ pamata pārsūdzībai varētu nebūt.

No ECT sprieduma:

In the present case, irrespective of whether the identity of the applicant’s source was discovered during the search, it nevertheless remains that the seized data storage devices contained not only information capable of identifying her source of information, but also information capable of identifying her other sources of information. It does not need to be further demonstrated that the search yielded any results or indeed proved otherwise productive. The Court therefore does not accept the Government’s argument that the search did not relate to journalistic sources.

As to the reasons for the search of 11 May 2010, the Court notes that according to the search warrant, issued by the investigator under the urgent procedure, the factual basis for the search was the applicant’s communication with I.P., by phone and possibly in person, on several occasions prior to the broadcast of 14 February 2010. The Government have submitted to the Court that the investigating authorities were faced with the task of classifying the crime allegedly committed by I.P. and establishing the applicant’s role. The Court, however, does not consider that the reasons given by the domestic authorities are “relevant” and “sufficient” in the circumstances of the present case or correspond to a “pressing social need”.

The Court emphasises that the right of journalists not to disclose their sources cannot be considered a mere privilege to be granted or taken away depending on the lawfulness or unlawfulness of their sources, but is part and parcel of the right to information, to be treated with the utmost caution.

The Court has already noted above that it may be impracticable for the prosecuting authorities to state elaborate reasons for urgent searches; in such circumstances the necessary assessment of the conflicting interests could be carried out a later stage, but in any event at the very least prior to the access and use of the obtained materials. In Latvia, according to the Government, the assessment is carried out by the investigating judge on the next day following an urgent search. In the present case, however, no further reasons were given either by the investigating judge or by the President of the court who subsequently examined the applicant’s complaint against the decision of the investigating judge. Both judges limited themselves to finding that the search did not relate to the journalist’s sources at all, so they did not proceed to examine the conflicting interests. For the reasons explained above the Court cannot subscribe to such a finding.

The scarce reasoning of the President of the court as to the perishable nature of evidence linked to cybercrimes in general, cannot be considered sufficient in the present case, given the investigating authorities’ delay in carrying out the search and the lack of any indication of impending destruction of evidence. Nor was there any suggestion that the applicant was responsible for disseminating personal data or was implicated in the events other than in her capacity as a journalist; she remained “a witness” for the purposes of these criminal proceedings. If the case materials did include any indication in that regard, it was the investigating judge’s responsibility to carry out the necessary assessment of the conflicting interests, which was not done.

Amatpersonas, kuras tieši atbildīgas par Naglas lietu:

1. Tā saukto Neo lietu, kursa ietvaros tika nolemts veikt kratīšanu žurnālistes mājās, izmeklēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētāja Jeļena Fedeņeva (kopš pagājušā gada vidus amatu pametusi).

2. Kratīšanas orderi Naglas mājās izdeva Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore Ilona Minajeva (turpina darbu prokuratūrā, pērn par savu darbu atalgojumā saņēmusi 18 264 latus).

3. Kratīšanu veica Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki Dzintars Vikšers, Aleksandrs Buko un Aleksandrs Bebris (atalgojums pērn – attiecīgi Ls 7386, Ls 9908 un Ls 7474).

4. Kratīšanas orderi post factum apstiprināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Rinalds Silakalns (atalgojums pērn – Ls 16 340).

5. Rīgas pilsētas Centra rajona Tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja tiesnese Sandra Meliņa sūdzību par Silakalna lēmumu par kratīšanu noraidīja, norādot – ka tas vairs nav pārsūdzams (tiesneses pagājušā gada atalgojums – Ls 19 809).

6. Sūdzību par kratīšanas izdarīšanu tika iesniegta Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram Vilnim Ulmim, kurš atzina, ka kratīšana esot izdarīta likumīgi (virsprokurora pagājušā gada atalgojums – Ls 19 461).

7. Sūdzību par pārkāpumiem kratīšanas laikā noraidīja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieks Kristaps Kalniņš (atalgojums pērn – Ls 10 676).

Avoti:
TVNET: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/471526-ect_liek_valstij_maksat_naglai_20_000_eiro_par_vinas_maja_veikto_kratisanu/
Pietiek.com: http://www.pietiek.com/raksti/sis_latvijas_amatpersonas_ir_tiesi_atbildigas_par__naglas_lietu_
ECT: http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-122374

Follow defenselv

2013-07-16  »  edgars