Latvijas Radio par to, kā atrast līdzsvaru starp drošību un brīvību

Kategorija: Informācijas atklātība + Operatīvā darbība + Personas dati + SAB + Vārda brīvība

Skandāls ap bijušo ASV CIP darbinieku Edvardu Snoudenu pastiprinājis diskusijas par datu drošību un personiskās dzīves neaizskaramību. Kur ir robeža, cik daudz valsts drīkst vākt informāciju par saviem pilsoņiem? Krustpunktā studijā bijušais SAB vadītājs, tagad Aizsardzības ministra ārštata padomnieks starptautiskās drošības un informācijas tehnoloģiju jautājumos Jānis  Kažociņš. Diskusijā piedalās arī Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle, CERT.LV /Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija/ vadītāja Baiba Kaškina un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs, bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš.

Jānis Kažociņš: “Ja mēs ceram nodrošināt savus pilsoņus pret draudiem, kas parādās elektroniskā telpā, tad mums ir nepieciešama metodika, kā izmantot elektronisko telpu, lai iegūtu tādu informāciju, kas ļauj nosargāt savus pilsoņus. Jautājums ir proporcionalitāte. Cik tālu valstij vajadzētu meklēt tādu informāciju, un cik nopietni tās valstiskās institūcijas kontrolēt.”

Baiba Kaškina: “Cilvēki par savu privātumu daudz mazāk raizējas nedomājot, ko paši publicē sociālajos portālos.”

Jānis Kažociņš: “Lielveikals zin precīzi, ko cilvēks pērk. Cik daudz pērk alkohola un cik bieži pērk prezervatīvus, kas ir lietas, kuras varētu uzskatīt par diezgan privātām. Valsts, ja apkopo datus, tad tas tiek darīts valsts interesēs un tur ir pastāvīga kontrole, bet neviens nekontrolē tādas kompānijas un lojalitātes kartes.”

Roberts Zīle: “Es domāju, ka Snovdens nav nejaušs gadījums, kur cilvēkam uznākusi apziņa, ka viņš kļuvis par cilvēktiesību cīnītāju. Es tam neticu.”

Jānis Kažociņš: “Neo izmantoja elementāru caurumu sistēmā politiķu iebaidīšanai un tīksminājās par to masu mēdijos, bet no tā visa ir reāls labums, jo tamdēļ mēs varējām izsist cauri ārkārtīgi svarīgu likumu un tas ir IT drošības likums, kur mēs jau esam ieviesuši vairākas normas, kuras tagad tikai parādās EP ar jauno direktīvu par tīklu un informācijas drošību ES.”

Baiba Kaškina: “Lai arī par Neo gadījumu pozitīvais efekts nav noliedzams, tomēr tas neatsver to, ka tika izmantots caurums, ka tas bija pārkāpums, kurš tiek izskatīts tiesā, kura vēl līdz galam nav noslēgusies.”

Jānis Kažociņš: “Tanī pašā laikā cilvēki ir pieraduši pie tā, ka viņus ļoti invazīvā veidā pārmeklē pirms kāpt lidmašīnā. Ka, piemēram, staigājot pa Vecrīgu, viņus var perfekti izsekot ar kamerām, jo viņi zina to, ka viņiem tur ir konkrēts labums. Tas arī parādīsies ar laiku, bet tā proporcionalitāte ir jāsaglabā.”

Ojārs Kalniņš: “Kaut kādai kontrolei ir jābūt, bet visu līdz galam atklāt nevar. Man ļoti traucēja par Asandžu, ka viņš atklāja avotus, kuru dzīvība tika apdraudēta, kad viņus atklāja.”

Jānis Kažociņš: “Mēs esam stāvoklī, kur tehnoloģija attīstās ļoti strauji. Un ņemot vērā, ka tie jautājumi ir saistīti ar dzīvības un nāves jautājumiem. Tas uzliek milzīgu atbildības slogu, kas mēģina rast risinājumus. Piemēram, Bredlijs Manings bija viens no apmēram 50 000 cilvēkiem, kas varēja saņemt šos slepenos diplomātiskos pastus, kas ir pilnīgi nevajadzīgi. Un tas ir arī tas, ko NSA tagad saprot.”

Jānis Kažociņš: “Piemēram, šobrīd Latvijā mums ir sistēma, kur SAB dod likumīgas pārtveršanas iespējas visām tiesībsargājošajām iestādēm, un to ir ļoti viegli pārraudzīt, jo tā ir vienā vietā un relatīvi viegli saprotama un ne īpaši jauna tehnoloģija, bet tehnoloģija mainās ļoti ātri. Un tad, kad būs kriptēts lielākā daļa un nebūs viens pakalpojuma sniedzējs pie kura ir jāsaņem informācija, bet daudzi ir iesaistīti, kad daudz kas būs mākonī, tas rada tādus izaicinājumus, kur ir jāmeklē jauni risinājumi.“

Ojārs Kalniņš: “Ja es neveicu ko noziedzīgu, tad es nesatraucos, ka drošības iestāde seko, ko es daru. Bet es satraucos par kibernoziedzniekiem, kas grib nozagt manus datus un tos izmantot. Tas ir daudz bīstamāk.”

Jānis Kažociņš: “Es gribētu atgriezties pie lietuviešu gadījuma. Mūsu Ārlietu ministrija jau bija brīdināta iepriekš, ka kas tāds varētu būt sagaidāms mūsu prezidentūras laikā, un tas kas notiek ar lietuviešiem viņu prezidentūras laikā ir klaji redzams mēģinājums diskreditēt viņu austrumu partnerības programmu. Kā interesēs tas varētu būt.”

Izklausās, ka Jānis Kažociņš nav dzirdējis par Personas datu aizsardzības likumu.

Avoti:
Latvijas Radio: http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/krustpunkta/ka-atrast-liidzsvaru-starp-droshiibu-un-briiviibu.a27093/

Follow defenselv

2013-08-12  »  edgars