Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Nagla pret Latviju”: ieskats un analīze

Kategorija: Juridiskie aspekti + Kibernoziegumi + Vārda brīvība

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā “Nagla pret Latviju” (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar “De facto” raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par “Neo”. Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu.

Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu “Nagla pret Latviju” sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla.

Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā “Nagla pret Latviju” ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās “Liepājnieks pret Latviju” (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), “Savičs pret Latviju” (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un “Mihailovs pret Latviju” (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai.

Avoti:
Jurista Vārds: http://juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=259263 [pielikums]
Jurista Vārds: http://juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=259264 [pielikums]

Follow defenselv

2013-09-09  »  edgars