Content
Ko var izdarīt ar zagtu pasi jeb identitātes zādzības upura piedzīvojumi
Kategorija: FKTK + Personas dati
Stāsts būs par to, ko tikai cilvēks ar pietiekami bagātu fantāziju (ne)var izdarīt ar zagtu pasi. Diemžēl man to nācās izbaudīt uz savas ādas, jo es biju tas ne pārāk veiksmīgais cilvēks, kam tā tika nozagta.
Kādu dienu veicot pavisam ikdienišķu naudas ņemšanu no bankomāta, tas pievāca karti, un izmeta ārā lapiņu, ka karte esot anulēta. Diemžēl nākamajā dienā sarunā ar bankas drošības nodaļas pārstāvjiem kļuva skaidrs, ka kāds reāli manā vārdā ir gan noņēmis no konta naudu, gan pieprasījis jaunu karti.
Šis bija arī tas brīdis, kad manī sāka augt izbrīns un nesapratne, par to, kāda jēga no datubāzēm un informācijas sistēmām, ja tās neizmanto? Konkrēti Latvijā jau vismaz piecpadsmit gadus ir nederīgo dokumentu reģistrs. Par labu bankai gan jāsaka, ka komunikācija notika ļoti pieklājīgi, banka apzinājās savu kļūmi un nedēļas laikā visa nauda kontā tika atgriezta, ieskaitot maksu par atkārtoto karti.
Pagāja mēnesis un LMT telefons sāka sūtīt īsziņas par nesamaksātu rēķinu. Pavisam neparasti palika pieslēdzoties manslmt un ieraugot, ka esmu kļuvis par jauna nemaz ne lēta telefona un pieslēguma īpašnieku. Nekas cits neatlika kā doties rakstīt iesniegumu centrālajā ēkā Ropažu ielā. Pēc mazliet vairāk kā mēneša kopš sākotnējā iesnieguma un nākamajā dienā pēc zvana un vēstules, kurā informēju par plāniem meklēt citu operatoru, atnāca atbilde, ka pret mani materiālas pretenzijas neesot. Veica pārrēķinu, jaunais pieslēgums ar visu telefonu no rēķina tika izkļauts. Uz sākotnējā iesnieguma jautājumu, vai LMT pārbauda pases derīgumu, tā arī nekāda atbilde netika dota.
Pagāja iemidzinoši trīs mēneši un pienāca vēstule. Es esot ņēmis ātro kredītu 59,5 latu apmērā, tagad man jāmaksājot šī summa reiz divi + vēl 5 lati, kopā 124. Šī vēstule bija tāda samērā pieklājīga, mani biedēja tikai ar to, ka mani iekļaušot parādnieku datubāzē risk.lv. Pagāja pusotrs mēnesis, pienāca nākošā vēstule. Šoreiz no cita ātro kredītu kantora pa tiešo, par citu kredītu un citām summām.
Pagāja dažas dienas, atkal saņēmu vēstules. Šoreiz no policijas. Pufff, kriminālprocess tika atteikts, jo citēju “tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt Kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. p. 1.d. un 377.p.8. pkt (nav cietušās personas pieteikuma).” Cik sapratu no policijas formālā viedokļa, es šeit vispār nebiju iejaukts un cietušās personas ir ātro kredītu kantori. Paziņoju par šo faktu piedzinējiem, atbildē dabūju tā vulgāri izsakoties – гони монету! Jāsaka, ka tas mani maigi izsakoties izveda no pacietības un es veltīju veselu vakaru vēstulei septiņiem adresātiem – abiem naudas piedzinējiem, policijas iecirkņa priekšniekam, prokuratūrai, patērētāju tiesību aizsardzības birojam, nebanku kredītdevēju asociācijai un zināšanai Bez tabu.
Vēl viens ārkārtīgi interesants formulējums atnāca no augšminētās baisi briesmīgās vēstules sūtītājiem – citēju “Ar šo SIA “ExpressCredit” paskaidro, ka tās rīcībā neatradās kompetentās valsts institūcijas nolēmums, ar ko būtu atzīts, ka Jums piederošā pase būtu nozagta, attiecīgi SIA ”ExpressCredit” veica ārpustiesas piedziņas darbības parāda atgūšanai”. Bet ar to vēl viss nebeidzās. No otra ātro kredītu kantora pienāca gara un detalizēta vēstule, kāpēc viņi uzskatīja, ka es esmu pietiekamā mērā sevi identificējis un kredīts tika izsniegts.
Raksta autors ir lieki satraucies, jo apkrāptā puse šeit tiešām ir kreditors. Pat, ja pase nebūtu bijusi reģistrēta nederīgo dokumentu reģistrā, kreditora uzdevums ir nodrošināt pierādījumus, ka kredīts ir ticis izsniegts attiecīgajai personai. Fakts, ka kāds ir uzrādījis tavu pasi nav šāds pierādījums.
Tātad, kā jau kārtīgā krimiķī, palikām interesantākajā vietā pie tā, ka ātro kredītu kantoris man atsūtīja garu un izvērstu vēstuli ar pamatojumu, kāpēc uzskata, ka es šo kredītu esot ņēmis. Es jau pirms tam spiestā kārtā biju izpētījis veidus, kā tad šai kantorī tos varēja saņemt un veidi bija divi:
• identificējot ar 1 santīma pārskaitījumu no konta;
• saņemot kādā no Latvijas pasta nodaļām klātienē.Izrādījās, ka pārskaitījums ir veikts no mana bankas konta. Pārskaitījuma kopijā skaidri un gaiši rakstīts mans personas kods, vārds un uzvārds. Tikai banka tāda, kurā es nekad kontu neesmu atvēris.
Turpmākajā vēstules tekstā banka saka, ka formāli neko jau piesiet nevar “LR spēkā esošie tiesību akti neuzliek kredītiestādēm par pienākumu pārbaudīt katra klienta iesniegto identitāti apliecinošo dokumentu Nederīgo dokumentu reģistrā“.
Nupat nesen pienāca vēstule arī no FKTK. Citāts: “Lai arī likums tiešā veidā (expressis verbis) neparedz pienākumu bankai pārbaudīt vai personas uzrādītais personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā, tomēr bankai, ievērojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, ir nepieciešams noteikt kārtību, kā banka pirms konta atvēršanas pārliecinās, ka personas uzrādītais personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā[..]“.
Avoti:
Gints Plivna: http://datubazes.wordpress.com/2013/11/02/ko-var-izdarit-ar-zagtu-pasi-telefons-nauda/
Gints Plivna: http://datubazes.wordpress.com/2013/11/05/ko-var-izdarit-ar-zagtu-pasi-atrie-krediti/
Gints Plivna: http://datubazes.wordpress.com/2013/11/15/ko-var-izdarit-ar-zagtu-pasi-jauns-bankas-konts/
Diena.lv: http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/ar-zagtu-pasi-iztukso-kontu-un-panem-kreditus-14033110
2013-11-11 » edgars
Re: Ko var izdarīt ar zagtu pasi jeb identitātes zādzības upura piedzīvojumi
12 November 2013 @ 09:42
Te mēs atgriežamies pie jautājuma – vai pases kopija bankā ir apliecinājums tam, ka persona tur ir bijusi?
12 November 2013 @ 21:59
Galu galā apkrāptā puse patiešām ir banka, LMT un ātro kredītu kantori, bet man visa šī epopeja ir prasījusi vismaz cilvēkmēnesi tīrā laika, benzīnu braukāšanai uz policijas iecirkņiem un papīru un pulveri iesniegumu drukāšanai, nemaz nerunājot par pilnīgi lieku saspringumu. Un tā kā man nav ne mazāko ilūziju, ka to kāds man (vai jebkuram citam, kam būs analoģiski piedzīvojumi) atmaksās, tad es ceļu trauksmi. Un visvairāk jau šai pasākumā mani tracina fakts, ka info ir, vajag tikai pastiept roku (ok noslēgt līgumu, uztaisīt saskarni un instruēt lietotājus, ja nejēdz to iekļaut esošajā bankas/ātro kredītu kantora programmā), lai to izmantotu. Bet precīzu normatīvu/prasību trūkums, vēlme taupīt un slinkums kā jau parasti, dara savu.
12 November 2013 @ 22:45
Pārpublikācijas autoram par “Raksta autors ir lieki satraucies” – ja tas būtu Tavs “piedzīvojums” tad tiešām gribētu redzēt kā Tu būtu nesatraucies, nesacepies un mierīgs kā jūra! Ha!
13 November 2013 @ 14:27
Kredītu nav problēmas noformēt, ja ir cilvēka pase un bankas konts … , bet kā banka var izsniegt jaunu pasi svešam cilvēkam tas gan nav skaidrs…
15 November 2013 @ 18:56
Šis ir ļoti labs gadījums, kuru vajadzētu izmantot, lai atrisinātu juridisko neskaidrību “par ko kurš īsti ir atbildīgs”. Labs pētījuma objekts juristiem.
Manas pārdomas par to, kā tam būtu jābūt:
1. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai likums bankai uzdod dokumenta pārbaudi nederīgo dokumentu reģistrā vai nē. No Civillikuma izriet, ka kreditora uzdevums ir nodrošināt pierādījumus, lai tas tiesā varētu pierādīt, ka darījumā stājies konkrētais debitors. Tāpēc šeit pat nav būtiski, kāds statuss (nozagts vai derigs) bija dokumentam, kuru blēdis izmantoja. Bankas interesēs ir pārliecināties (veikt pienācīgu vizuālo identifikāciju, izmantojot pasē esošo foto, pārbaudīt nederigo dok reģistrā) un uzturēt pierādījumus (video novērošanu kameru ierakstus), lai spētu pierādīt, ka konta atvērējs ir attiecīgā persona.
2. Ātro kredītu kantoris uzskata, ka ar 1 santīma pārskaitījumu konta īpašnieks ir paudis savu gribu dalībai darījumā (atliksim uz bridi strīdīgo jautājumu par to, vai tas ir derīgs gribas apliecinājums Civillikuma izpratnē un kāds tieši ir apliecinātā darījuma objekts un nosacījumi). Arī šajā gadījumā ātro kredītu kantorim ir jāspēj pierādīt, ka darījumā ir stājies konkrētais debitors. Šajā gadījumā ātro kreditoru kantoris šādus pierādījumus pats neievāc, bet akli paļaujas uz banku, ka tā veikusi atbilstošu identifikāciju. Ja banka būtu reģistrēta kā USPS, tad no bankas ātro kredītu kantoris varētu arī prasīt atlīdzināt zaudējumus, bet tā kā bankai nav nekādu likumisku/līgumisku saistību pret ātro kredītu kantori, tad tas ir ātrā kreditora risks. Ja eksistē pierādījumi (jeb preteji to neesamība), ka kontu atvēris blēdis, tad ātrajam kreditoram atliek vien mēģināt piedzīt summu no blēža.
3. Likums nosaka, ka dzīvesvietu internetā var deklarēt autentificējoties portālā Latvija.lv, izmantojot Latvijā reģistrētas kredītiestādes autentifikācijas līdzekļus. Ja šajā gadījumā blēdis, izmantojot internetbankas autentifikāciju, būtu nomainījis portālā Latvija.lv Ginta deklarēto dzīvesvietas adresi, kā rezultātā Gintam būtu radušies zaudējumi, tad Gints varētu prasīt atlīdzināt zaudējumus no valsts, kas regresa kārtībā tos piedzītu no bankas, jo banka autentifikācijas pakalpojumu līgumā ar Latvija.lv uzņemas atlīdzināt zaudējumus par kļūdainu autentifikāciju (patiesībā tiešā tekstā gan neuzņemas).
Ja tiesu praksē parādās citādāka interpretācija, tad likumos būtu jāievieš noteiktība, kas aizsargā indivīdu no šādiem slinkiem kreditoriem.
25 November 2015 @ 19:45
Vēl pa šo tēmu:
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/nozagta-pase-var-sagadat-nepatiksanas-no-paradu-piedzinejiem.a156601/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links
19 August 2016 @ 16:13
Sistēmas uz kurām tiek sniegta informācija NO nederīgo dokumentu reģistra:
Šengenas informācijas sistēma;
Interpol informācijas sistēma;
Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs;
Uzņēmumu reģistrs;
Vienotais notikumu reģistrs;
Pasu sistēma;
tātad, ne Bankas (parasti – Akciju Sabiedrības), ne Ātrie Kredīti (parasti – SIA) no Nederīgo Dokumentu Reģistra informāciju nav tiesīgi saņemt :D
19 August 2016 @ 16:21
Sūtīt nesūta, bet dokumentu pārbaudīt var jebkurš:
https://defense.lv/2013/11/13/iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs-ar-vienu-piegajienu-nespej-salabot-captcha-apiesanu/