Content
DEAC vēršas pret Google Chrome spraudņa “Skaista Klase” autoru
Kategorija: Autortiesības + Vārda brīvība
Aleksejs Popovs: Esmu Chrome paplašinājuma “Skaista Klase” autors. Šis paplašinājums papildināja vietnes e-klase.lv CSS un JS kodu lietotāja pārlūkprogrammā, aizvācot nevajadzīgu drazu no lapas autorizēšanās formas. SIA DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis vispirms man mēģināja draudēt sūtot e-pasta vēstules, bet tad, kad es norādīju uz to, ka Kaģa kungs nav pieminējis nevienu likumu, ko es būtu pārkāpis, sazinājās ar RV1Ģ (skola, kurā es mācos) direktoru un mēģināja likt viņam sarīkot tikšanos ar mani un maniem vecākiem. Direktors atbildēja, ka skolai šajā lieta nav jāiesaistās, un ieteica viņiem kontaktēties ar mani personīgi.
Šodien uz mana galda ir zvērinātu advokātu biroja Magnusson, kas pārstāv DEAC, oficiāla vēstule-brīdinājums, kurā advokāts Aleksejs Valle apgalvo, ka es esmu pārkāpis Autortiesību likumu. Uzskatu, ka šādi apgalvojumi par paplašinājumu, kura darbība ir ekvivalenta AdBlock darbībai, ir absurds, bet man nav laika, nervu, naudas un citu resursu, ko tērēt savai juridiskajai aizsardzībai, tāpēc šodien es esmu izņēmis “Skaista Klase” no Google Webstore.
Ja kāds advokātu birojs var piedāvāt pro bono aizstāvību spraudņa autoram, tad sazinieties lūdzu ar Alekseju Popovu.
DEAC ir kļuvis zināms, ka Google Chrome interneta veikalā neierobežotai lejupielādei tiek piedāvāts pārlūkprogrammas paplašinājums “Skaista Klase”, kas maina DEAC produkta vizuālo izskatu un datorprogrammas kodu.
Ar šo Jūs, “Skaista Klase” autors, tiekat brīdināts, ka Jūsu rīcība ar DEAC izstrādāto sistēmu, to pārveidojot, ir notikusi bez DEAC atļaujas un Jūs esat rīkojies nelikumīgi. Minētā paplašinājuma izmantošana ir pretrunā ar LR tiesību normatīvajiem aktiem un rada pamatu saukt Jūs ne vien pie civiltiesiskās, bet arī pie kriminālatbildības.
Pirmkārt, DEAC pieder visas autortiesības uz mājas lapas www.e-klase.lv dizainu un datorprogrammas kodu. Atbilstoši Autortiesību likuma 15.panta pirmās daļas 11.punktam un otrās daļas 5.punktam DEAC kā mantisko tiesību īpašniekam ir izņēmuma tiesības uz dizaina un datorprogrammas pārveidošanu. Tas nozīmē, ka potenciālajiem darba izmantotājiem attiecībā uz katru no darba izmantošanas veidiem un katru darba izmantošanas reizi ir jāsaņem autortiesību subjekta, šajā gadījumā – DEAC, atļauja. Saskaņā ar Autortiesību likuma 40.panta pirmo daļu, ir vispārīgi aizliegts izmantot darbus, ja šāda atļauja nav saņemta.
Ņemot vēra, ka DEAC Jums nekad nav devis atļauju mājas lapas www.e-klase.lv satura izmainīšanai, Jūsu darbības, patvaļīgi modificējot “E-klase” dizainu un kodu, ir uzskatāmas par autortiesību pārkāpumu Autortiesību likuma izpratnē. Nevienam, ieskaitot Jūs, nav tiesības tīši aizskart citas personas autortiesības. Atbildību par šāda veida nelikumīgām darbībām paredz Krimināllikuma 148.pants par Jūsu nelikumīgo rīcību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Ja līdz 2014.gada 24.janvārim Jūs savas nelikumīgās rīcības sekas nenovērsīsiet labprātīgi, mēs nekavējoties un bez papildus brīdinājuma vērsīsimies pret Jums visos iespējamos ar likumu atļautajos veidos, lai panāktu savu tiesību aizsardzību un Jūsu sodīšanu likumā paredzētajā kārtībā, tai skaitā griežoties ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu Valsts policijā.
Interesanti, kā advokātu birojam pēc Webstore norādītā autora vārda un uzvārda izdevās noskaidrot autora personas kodu un dzīvesvietas adresi?
Ekspertu viedokļi:
Krūmiņš sacīja, ka tad, ja izmaiņas skolēns būtu izdarījis tikai savā mājas datorā, tad situācija būtu citāda, bet, tā kā paplašinājums piedāvāts citiem interneta lietotājiem, tad pieļauts pārkāpums. Viņš gan atturējās konkrēti atbildēt, vai tas būtu klasificējams un sodāms kā krimināla rakstura pārkāpums, sakot, ka tas drīzāk esot vērtēšanas jautājums. Valstī gan esot tendence “šādas lietas kriminalizēt”.
Doktorants piekrīt, ka “Skaistā klase” izmainījusi “e-klase” lapas izskatu. “Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu – vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu “satura pārveidošanu”,” norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju “AdBlock Plus” lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi “Skaistā klase” izmantotajiem.
Atsaucoties uz faktu, ka “DEAC” pārstāvji iegriezušies pat Popova mājās un zinājuši viņa personas kodu, Virza pieļauj, ka varētu būt pieļauts pārkāpums personas datu aizsardzībā. “Vai varētu būt taisnība, ka šī priviliģētā informācija ir iegūta, izmantojot datus, ko DEAC varētu būt uzticējusi Alekseja skola, domājams, pavisam citu mērķu realizēšanai? Ja tā, vai DEAC ir uzticama vieta, kur glabāt savus datus?” jautā ASV studējošais latviešu datorzinātnieks.
Jānis Kaģis neredz problēmu:
Kaģis aģentūrai LETA apstiprināja, ka DEAC vērsušies gan pie vecākiem, aicinot satikties, gan pie Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktora ar aicinājumu organizēt tikšanos, gan arī paši nosūtījuši tiesu izpildītāju uz skolēna mājām. Skolēna adresi DEAC uzzinājuši pēc savas sistēmas datiem, kuru lieto arī pats Popovs. Kaģis šādu rīcību uzskata par korektu, norādot, ka citi mēģinājumi risināt šo problēmu caur saraksti ir bijuši neefektīvi. Kamēr informācijas apmaiņa notiekot sistēmas lietotāju vidū. Ierodoties pie skolēna mājās, datu aizsardzības pārkāpums neesot noticis, jo šī informācija nav nodota trešajām personām.
Kompānija Marolind pārņem spraudņa “Skaista Klase” izstrādi un uzturēšanu:
No šodienas ar minētā paplašinājuma izstrādi un uzturēšanu nodarbojas kompānija Marolind. Paplašinājums ir izvietots Chrome Store – šeit. Drīzumā tiks publicēta arī koda repozitorija. Tas darīts ar mērķi nodrošināt arī turpmāku paplašinājuma pieejamību gala lietotājiem, kuri to uzskata par nepieciešamu un piemērotu lietošanai. Visas pretenzijas pret šo lietojumprogrammu no šī brīža iesniedzamas kompānijai Marolind, elektroniski, vai piesakot vizīti telefoniski – klātienē.
DVI sāk pārbaudi:
Datu valsts inspekcija nolēmusi sākt pārbaudi par gadījumu, kad SIA “Digitālās ekonomikas attīstības centrs” (DEAC), izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie kāda 10.klases skolēna uz mājām savu advokātu, portālu mixnews.lv informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne. Rancāne uzsvēra, ka lēmums sākt pārbaudi vēl nenozīmē, ka noteikti ir noticis pārkāpums, – tas tiks noskaidrots, kad būs zināmi pārbaudes rezultāti.
Psiholoģisko operāciju meistara Lato Lapsas sieva (E-klase.lv redaktore Dita Lapsa) sagatavojusi pagaru preses relīzi, kura satur diezgan jocīgu argumentāciju:
Ja lietotājs uz sava privātā datora veic izmaiņas, tas ir pieļaujami, bet ar nosacījumu, ka tādā veidā radītās problēmas nav jārisina E-klases klientu apkalpošanas dienestam. Šajā gadījumā paplašinājums “Skaista klase” tiek piedāvāts publiski, un tā lietotāji nemaz nenojauš, kādas sekas tas var izraisīt.
Pateicoties “Google Chrome” automātiskai paplašinājumu atjaunošanai, pēc tam, kad lietotājs paplašinājumu ir uzstādījis savā datorā, tā autors jebkurā mirklī var mainīt funkcionalitāti un veikt nesakcionētas darbības, piemēram, ievākt lietotāju vārdus un paroles. Pastāv iespēja izveidot arī paplašinājumu, kas ne tikai maina portāla vizuālo izskatu, bet arī, piemēram, visas atzīmes no 2 pārveido uz 6, paslēpj visus mājasdarbus vai veic citus sistēmas kropļojumus. Būtībā bīstams ir pats precedents – viens paplašinājums varbūt neko ļaunu nedara, bet cits jau var būt kaitniecisks. Katru dienu atvairām tūkstošiem uzbrukumu sistēmai. Daļa no tiem ir vīrusu un paplašinājumu izraisīti uzbrukumi, tomēr ir arī tādi, kas tiek veikti pat no mājas datoriem tepat Latvijā.
“De facto” sižets. Jānis Kaģis DVI uzsāktās pārbaudes rezultātā noliedz sākotnēji pausto:
Jānis Kaģis: “Mūsu darbība bija absolūti likumīga, jo ja tur būtu kaut kas nelikumīgs, tad tur nevarētu notikt process ar tiesu izpildītājiem utt. Bet protams publiskajā telpā man nav nekādu tiesību sniegt informāciju par visa šī notikuma gaitu, tāpēc kā nu tur iesaistīta mazgadīga persona.”
Gundars Rēders: “Tā versija ir, ka jūs vienkārši izmantojat e-klasē iesniegtos datus.”
Jānis Kaģis: “Nē, nē. Tie ir tikai viņu minējumi. Komentētāju minējumi.”
Gundars Rēders: “Tas neatbilst patiesībai?”
Jānis Kaģis: “Nu bet no kurienes viņi to var zināt, kā tas notika. Protams, ka ne.”
Gundars Rēders: “Un kā jūs uzzinājāt?”
Jānis Kaģis: “Nē, nē, to es arī jums nestāstīšu.”
Avoti:
Aleksejs Popovs: http://f.nn.lv/my/j0/j4/screenshot.png
Magnusson: [pielikums]
Delfi.lv: http://www.delfi.lv/news/national/politics/e-klases-pilnveidojumi-parkapums-iespejams-likumu-nav-ieverojis-ari-deac.d?id=44059307
Ir.lv: http://www.ir.lv/2014/1/21/eksperts-deac-apvainojumiem-1-gimnazijas-skolenam-nav-pamata
Apollo.lv: http://www.apollo.lv/zinas/e-klases-izstradataji-versas-pret-skolenu/633164
Mixnews.lv: http://lat.mixnews.lv/lv/eksluzivi/23735_datu-valsts-inspekcija-parbaudis-deac-ricibu-nosutot-pie-skolena-uz-majam-juristu
E-klase: http://www.leta.lv/home/press_release/29C141D8-364B-4D1B-9023-B0D7C9408B41/ [spogulis]
De facto: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/de-facto-e-klases-konflikts-atklaj-vairakas-nepilniibas.a75831/
2014-01-21 » edgars
Re: DEAC vēršas pret Google Chrome spraudņa “Skaista Klase” autoru
21 January 2014 @ 09:56
DEAK nobijās no puišeļa? Nu gan varoņi. Cik saprotu Aleksejs pārdeva savu kodu, savu programmu, ar savu funcionalitāti,apmāram tas pats, kas telefonu vāciņu maiņa. Ja tāds būtu likums, tad pārlūku pielikumu nebūtu vispār, un kā ar adblokiem vai tos DEAK arī aizliegs. Kaut kas te nav tīrs.
21 January 2014 @ 10:30
DEAC grib paķert uz muļķi, jo šaubos, ka viņi ir tik stulbi, ka nesaprot, ka nevies nedz viņu kodu, nedz viņu dizainu te nemaina. Viss notiek klienta pusē. Ja jau viņi tik ļoti sargā savu klase.lv, lai tad nogriež pieeju no ārpuses :D
21 January 2014 @ 10:52
Abet ar curl drīkst autorizēties, apejot visu klienta pusi? Vislabāk jau būtu viņiem savā starpā sadarboties un veicināt jaunos censoņus darbam, nevis kasīties par sīkumiem.
21 January 2014 @ 11:14
Latvijā prasās kāda EFF tipa organizācija, kas palīdz cīnīties ar šādiem autortiesību troļļiem. Vajadzēja iztiesāties līdz ECT un publicēt visus spriedumus, lai tauta zin kāda ir tiesu prakse šajā jautājumā. Tagad tas viss paliek karājoties gaisā un patentu troļļi var uz šo atsaukties, vēršoties pret citiem inovāciju radītājiem.
21 January 2014 @ 11:14
apmēram tas pats būtu, ja es nopērku avīzi, izgriežu no tās bildītes un salīmēju SAVĀ tualetē uz sienas. Un par to mani knaģis, ja būtu izdevējs, vilktu uz tiesu? vai viņš ir gudrs?
21 January 2014 @ 11:22
Vai e-klase vispār nav produkts, kas tiek pārdots/tirgots pašvaldībām/konkrētajām skolām? Ja par tās lietošanu kādai organizācijai jāmaksā, tad jāpārbauda, cik legāli vispār DEAKam ir bāzt tur reklāmas.
21 January 2014 @ 11:28
Redz kā alkatība cienījamus uzņēmēju pārvērš par izsmiekla objektu. Kaģim nepietiek ar miljoniem, kas tiek sarausti noslaucot katru skolēnu par portāla izmantošanu, vēl jābāž sejā šiem apkāstajiem skolēniņiem un viņu vecākiem tupus bannerus.
Varbūt tiešām IZM jāveido savs e-klases portāls, kurš tiek darbināts par pašizmaksu un bez reklāmām? Kādas iespējas ir boikotēt e-klase?
21 January 2014 @ 11:30
Standarta gadījums, kad atsaucoties uz autortiesībām, patiesībā cenšas nosargāt savu tirgus (teju monopola) stāvokli.
21 January 2014 @ 11:38
DEAC laikam tād kaktu kantoris vien ir neko no IT nesaprot! Viņu kodu neviens nemaina, kods servera pusē paliek tād kāds ir, bet klients var darīt ar savu kodu. Advokātu birojs arī neko nejēdz no klientu koda un servera koda.
21 January 2014 @ 11:49
Vai nu apzināts bandītisms, mēģinot iebiedēt un pašiem labi zinot, ka apgalvojumi ir bez pamata, vai arī tiešām apbrīnojama nekompetence no IT sfēras uzņēmuma galvgaļa. Kauns DEAC pa visu ģīmi jebkurā gadījumā!
21 January 2014 @ 11:50
Šā jautājuma sakarā iesaku izlasīt:
http://www.computerworld.co.nz/article/489115/opinion_ad_blocking_next_legal_battleground_/
Cik es saprotu – beigu beigās sanāk, ka, balstoties uz esošo likumdošanu, tiesāties var, un rezultāts nav viennozīmīgs.
Vienīgais, ko es varu izdarīt – izteikt savu viedokli. Manuprāt, DEAC ir izdarījušies kretīniski, šādi rīkojoties. Un, diemžēl, viņi savus daudzos klientus nezaudēs..
21 January 2014 @ 11:51
Interesanta lieta: DEAC ir arī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedrs… http://lata.org.lv/?page_id=5
Gribētu cerēt, ka šādā situācijā uzņēmums nedaudz plašāk uz lietām skatās, taču laikam nekā…. :(
21 January 2014 @ 11:55
Principā, balstoties uz šādu apgalvojumu, var teikt, ka man nav legāli aizvērt acis, kad es redzu uz ielas reklāmu, vai arī skatīties uz to caur saulesbrillēm.
21 January 2014 @ 11:57
kā arī nav legāli izslēgt tv vai iziet no telpas reklāmas paužu laikā
21 January 2014 @ 11:59
Nebūs viss gan šoreiz tik vienkārši Kaģa kungam.
http://marolind.com/lv/skaista-klase/
21 January 2014 @ 12:00
Vnk jāuztaisa vēl 10 citi plugini priekš chrome un citiem pārlūkiem. Lai jau pamēģina visus izņemt.
Un ja jau Latvijā nedrīkst, tad vēl pāris autorus vajag no citām zemēm.
Troll on!
21 January 2014 @ 12:22
Ilgi nebija bijusi neviena DEAC izgāšanās un daunisma pierādijums. Pārāk ilgi :-D
Žēl ka puika neignorēja to huiņu. Lai tak DEACs sūdz tiesā! Pēc tam lai apmaksā izdevumus un kompensāciju par nepatiesu tuftu.
21 January 2014 @ 12:30
Malacis, Aleksej! Padari šo faktu pēc iespējas zināmāku un iespējams tavai aizstāvībai varētu pieteikties kādi zinoši advokāti (kā D.Čalovska gadījumā). Galvenais, nepadodies un nenolaid rokas! Personīgai komunikācijai esmu sasniedzams jefimovs.viktors @ inbox
21 January 2014 @ 12:38
Mums tak tik daudz juristu katru gadu tiek saražots. Vai tiešām arī šoreiz neatradīsies neviens, kurš palīdzētu cīnīties par taisnību sabiedrības labā. Tā redz ir, ka pret lielām kompānijām ar juristu armiju pagrabā cilvēkam parastajam ir nereāli pārstāvēt savas intereses. Demokrātija.. pfu.
21 January 2014 @ 12:45
Visi plugina aizstāviji sakiet man tā – vai Jūs lietot Chrome pluginu, kas ir paredzēts, piemēram, Swedbankas ibanakai vai SEB bankas ibanakai ? Tikai nevajag teikt, ka tur nav reklāmu un tāpēc nevajag tadu pluginu utt.. Drīzāk ir jautājums cik liela uzticība Jums ir svešam pluginam (kas teorētiski var ievākt jebkuru Jūsu informāciju) tad kad ir runa par Jūsu naudu.
21 January 2014 @ 12:58
par personas datiem gan droši var iebliezt pieteikumu DVI.
pārkāpums te ir acīmredzams un atsmērēties nevarēs
21 January 2014 @ 12:59
tieši tāpēc Popova pluginam bija atvērts kods – tas bija githubā un bija iespējams palasīt pirmkodu un arī sakompilēt to patam
21 January 2014 @ 13:27
Redzēsim ko Jēlas universitāte izdarīs šim cilvēkam, lieta gauži līdzīga.
http://haufler.org/2014/01/19/i-hope-i-dont-get-kicked-out-of-yale-for-this/
21 January 2014 @ 13:28
Deac var zaudēt klientus! Izlasot jurista vēstuli sapratu ka visa deac pastāvēšana ir kritiski apdraudēta dēļ viena skolnieka labticīgām darbībām, ko viņi darīs ja būs kas nopietns.
21 January 2014 @ 13:39
Būtībā jautājums ir par to, vai Autortiesību likums (t.sk. 15. panta 2. daļas 2. punkts) ļauj jebkurai [fiziskai] personai izveidot rīku/datorporgrammu, kas modificē/maina gala saturu (HTML=saturs) konkrēta uzņēmuma/autortiesību subjekta mājas lapai un piedāvāt publiski šo rīku/datorprogrammu trešajām pusēm.
21 January 2014 @ 13:41
Es jautāju ko citu – vai Jūs lietot sevešu pluginu iBankai ? Bet paturpinot Jūsu tēmu kā pie publiska datora zināt vai tur ir uzlikts plugisn vai nav ? Vai kā cilvēkam kurš nepārzin programmēšanu lasīt kodu un saprast kaitigs/nekaitīgs ?
Un ko Jūs sakat par pluginu kurš, piemēram, kadas radiostacijas lapā parāda logo un apakša lielu pogu Play, kas sāk atskaņo pilnīgi citu radio staciju ?
21 January 2014 @ 13:45
Ja patiktu plugins, lietotu.
Un kas vainas tādam pluginam, kas radio lapā dod pogu uz citu radio? Ja es tādu būtu uzlicis, acīmredzot man tas cits radio tur interesē.
21 January 2014 @ 13:52
Aplūkoju e-klases reklāmas izvietošanas iespējas publiskajā un autorizētajā pusē. Vienkārši šausmas. Tas jau vairs nav rīks ērtākai un ātrākai skolvadībai, bet gan reklāmas stends. Knapi atverot 5-to sadaļu man jau 2 reizes paguva izlekt iznirstošie metamlogi :D
Pilnībā atbalstu jaunā censoņa ideju izmēst visu nevajadzīgo.
21 January 2014 @ 13:56
Iesaku sastādīt sarakstu ar DEAC izplatītajiem produktiem, un piedāvāt ‘Ādiņas’ šo produktu vizuālā izskata uzlabošanai un lieko elementu aizvākšanai.
Padarīsim dzīvi ērtāku!
:)
21 January 2014 @ 14:19
Alternatīva e-klasei: mykoob.lv
21 January 2014 @ 14:19
Ja sanāks laiks, vēlāk uzrakstīšu userscriptu kas dara +/- to pašu, ko Alekseja paplašinājums :)
21 January 2014 @ 14:26
Interesanti, tātad sanāk, ka es nedrīkstu taisīt jaunu interneta pārlūku un ar to apmeklēt šo interneta vietni?
21 January 2014 @ 14:31
Skaties tik, ka tev ar neatsūta pavēsti par piešķirtu tautas ienaidnieka statusu :D
21 January 2014 @ 16:12
Hmmm.. vai tiešām satversmē ar tautas nobalsošanu nāksies ieviest pantu par “uztveres brīvību”? Jo tagad sanāk tā, ka atsevišķas atsaldētas personas var pārējiem uzspiest – “mēs pavēlam jums, lai jūs mūsu piegādāto informāciju uztverat tikai un vienīgi tādā un tādā veidā. Centieni to uztvert savādāk, filtrēt, papildināt un neskatīties uz to, kas jums nepatīk ir kriminālpārkāpums!”
21 January 2014 @ 16:46
Humoram: http://www.cehs.lv/2014/01/deac-cina-ar-internetu/
DEAC DMCA pieprasījums Googlei: https://chillingeffects.org/dmca512c/notice.cgi?NoticeID=1416101
21 January 2014 @ 17:26
Salīdzināt ar banku, radio u.c. lapām nav korekti. Kāpēc man būtu jaāplūko peņa pagarinātāja reklāma sekojot līdzi bērna sekmēm, a? Man ir izvēles iespējas? Katra skola lieto savu sistēmu un viss.. arī otra alternatīva būs vai nebūs privāts peļnu alkstošs monopol uzņēmums? Kāpēc valsts nevar uzturēt savu sistēmu, piesaistot labus, talantīgus programmētājus un komandu ar saprātīgu bet motivējošu atalgojumu, uzdevumiem un vīziju? Es neēsmu programmētājs. Bet nu.. šīs ir sekas privātam monopolam.
21 January 2014 @ 18:38
Šādu gadījumu dēļ es atbalstu “kreisos patriotus”. Tā ar varas partijām saistīto uzņēmumu iedomība ir uzkāpusi jau stikla kalnā …
21 January 2014 @ 19:04
Interesanti. Iesaistītās puses ir DEAC un Skaista klase autors, tad tiesu izpildītājs vai tad nav klasificējams kā trešā persona?
21 January 2014 @ 19:12
Tikpat labi varētu sūdzēt tiesā browserus, kuri nepareizi attēlo e-klasi (IE6 ?). Ir specifiski brosweri, kas attēlo tikai tekstu. Jebkurā mūsdienu broswerī var atslēgt bildes, javascriptu. Ir addons Greasemonkey, kas katram ļauj mainīt, kā izskatīsies mājaslapa.
Turpinot domu, ja ‘skaistā klase’ tiktu iestrādāta kādā no esošiem brosweriem vai tiktu izveidot jauns, vai arī tad notiktu šāds bezpriģels?
Rezumējot: lapas kods netiek mainīts, tika mainīts mājaslapas attēlojums.
21 January 2014 @ 19:17
1. Lai parāda, ko tieši e-klases portālā skolnieks ir izmainījis.
2. Acīmredzams, ka dati, kurus viņi ir saņēmuši glabāšanā, ir izmantoti savtīgiem mērķiem, kas galīgi neatbilst tam, kam tie tika sniegti. Lai ņem šos tizleņus pie dziesmas.
21 January 2014 @ 20:01
Būtu interesanit izzināt oficiālu LATA viedokli šai jautājumā
21 January 2014 @ 21:54
Vai skola vecākiem piespiež lietot e-klasi? (kura?)
Kur tieši e-klasē ir redzama peņa pagarināšanas reklāma?
Kāpēc valsts nevar uzturēt… ar šo jautājumu griezties pie valsts!
Jebkurš var uzņemties eklasei līdzīga produkta veidošanā – uz priekšu!
21 January 2014 @ 22:44
2centi – jā, skola piespiež vecākus lietot e-klasi. Piemēram Centra sākumskola.
Peņa pagarināšanas reklāmas nebūs (ja vien neiesaistīsies remarketings), bet vispār būtība – rādīt reklāmas mācību portālā ir zemiska.
No DEAC salīdzinoši daudzi korporatīvie klienti iet prom dēļ viņu attieksmes un situācijas neizpratnes. Piemēram, prasot DEAC kāpēc identiski pakalpojumi pie viņu konkurentiem (Lattelecom) maksā, nepārspīlējot, 5-7x lētāk, viņi saka, ka nezin un cenu politiku netaisās mainīt un netaisās izdabāt te. Kad pasaki, ka plāno pārcelt visus pakalpojumus citur, klientu menedžeris pasaka – visu gaišu. Super attieksme.
22 January 2014 @ 00:08
Kasparam – jā, mykoob.lv ir bezmaksas alternatīva. Vismaz manējā vidusskolā to lietoja un varu savā profilā ielogoties un info apskatīties arī 3 gadus pēc skolas absolvēšanas.
Vienīgais – arī tur sāk parādīties uzmācīgas reklāmas.
22 January 2014 @ 08:30
Mārcis Krūmiņš nav tālu no patiesības. Latvijā nedarbojas precedenta tiesības, civillietu spriedumi netiek publicēti. Vienos un tajos pašos apstākļos tiesnesis var lemt diametrāli pretēji…
Visa šī jezga pierāda to, cik autortiesību likums un principi ir sapuvuši, bet mēs ar visiem saviem demokrātiskajiem rīkiem neesam spējīgi veikt kardinālu autortiesību reformu.
22 January 2014 @ 21:21
tā Dita ir Lato Lapsai sieva?? bā, strādāju kādreiz deac, bet nezināju, laikam vajadzēja dzerstiņus apmeklēt :D
27 January 2014 @ 21:19
Pat iedomaties nevarēju, ka DEAC var tā izgāzties. Pieraduši visu “tupi”, no naudas un varas pozīcjas risināt. Super paraugstunda ko nevajag darīt biznesā. Kas par kopmleksiem, kas par aizvainojumu, kas par intervijām ar putrošanos notikumu izklāstā un kas par draudiem. Vienkārši vākt un rakstīt disertāciju.