Content
Tiesa apķīlā preses izdevuma aktīvus vēl neizskatītā civillietā
Kategorija: Informācijas atklātība + Spriedumi + Vārda brīvībaRīgas Centra rajona tiesa ceturtdien, izskatot žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” pieteikumu atcelt apķīlājumu uzņēmuma aktīviem maksātnespējas administratora Māra Sprūda rosinātajā goda un cieņas aizskāruma lietā, nolēma pieteikumu noraidīt. Līdz ar to paliek spēkā spriedums, ar kuru žurnāla aktīvi 22 979 eiro apmērā ir apķīlāti vēl neizskatītā civillietā, kurā Sprūds vēršas pret “Ir” saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu.
Rīgas Centra rajona tiesa tiesneses Sandras Meliņas personā lēmumu par a/s “Cits medijs” naudas un mantas apķīlāšanu 22 979 eiro apmērā pieņēmusi, un tiesnese Una Melomeda atstāja spēkā, apmierinot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā pazīstamais maksātnespējas administrators šo summu norādījis kā vēlamo kompensāciju, vēršoties pret žurnāla “Ir” publikāciju “Maksātnespējas ķēķis”.
Tiesnese Sandra Meliņa figurēja bēdīgi slavenajā žurnālistes Ilzes Naglas kratīšanas lietā.
Savukārt Una Melameda ir izbijusi zemesgrāmatu tiesnese, kas nozīmēta VID EDS noplūdes lietā un Ušakova publicētās sarakstes lietā.
Avoti:
Ir.lv: http://www.ir.lv/2014/9/12/tiesa-atstaj-speka-lemumu-apkilat-ir-izdeveja-aktivus
2014-09-12 » edgars
Re: Tiesa apķīlā preses izdevuma aktīvus vēl neizskatītā civillietā
12 October 2014 @ 14:00
Publiski pieejamā informācija rāda, ka Sandra Meliņa ir marionete kriminālo autoritāšu rokās.
“Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa 2013.gada janvārī atcēla izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ar kuru tika sankcionēta KNAB kratīšana Vaškeviča un Vilkastes dzīvesvietā 2012.gada novembrī. Līdz ar to tā atzīta par nelikumīgu un tajā iegūtos pierādījumus nevar izmantot krimināllietā.
KNAB par šo nepārsūdzamo tiesas lēmum rakstīja sūdzību Tieslietu ministrijai, kura norādīja, ka tai nav tiesību pārvērtēt konkrēto tiesneša lēmumu, bet tiesību normu interpretācijā piekrita KNAB viedoklim. “Kratīšana var tikt izdarīta pie jebkuras personas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts (..) atrodas kratīšanas vietā,” teikts ministrijas vēstulē, kas ir žurnāla Ir rīcībā.”