Uldis Ķinis par krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā

Kategorija: Juridiskie aspekti + Kibernoziegumi + Pikšķerēšana

Rakstā autors apskatīs Krimināllikuma 177. 1 pantā sniegto legāldefinīciju par krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā (turpmāk tekstā – ADAS). Krimināltiesību teorijā datorkrāpšanu sauc arī par quasi – kibernoziegumu. Autors rakstā sniegs īsu šī termina skaidrojumu.

Ir vairākas ierīces, piemēram, sīkkioski, kafijas automāti, maksas autostāvvietu, iebraukšanas caurlaižu u.c. automāti, kur, iemetot žetonu vai monētu, persona var iegūt konkrētu mantu vai tiesības uz pakalpojumu, tomēr neviena no šīm ierīcēm nevar tikt atzīta par automatizētu datu apstrādes sistēmu Krimināllikuma 177. 1 panta izpratnē.

Taču par datiem neviens normatīvs akts neatzīst fiziskus priekšmetus, piemēram, monētas, kuponus u.c. Tādējādi šādu priekšmetu mehāniska ievadīšana automatizētajā datu apstrādes sistēmā nevar tikt atzīta par datu ievadīšanu ADAS.

Tāpēc ir jāuzsver, ka Krimināllikums prasa, lai, kvalificējot darbību par datorkrāpšanu, tiktu konstatēts, ka datu ievadīšana ir veikta apzināti ar mērķi nelikumīgi ietekmēt datu apstrādes procesu un ar nolūku iegūt citai personai piederošu tiesību, īpašuma vai citu mantisku labumu. ADAS datu apstrādes procesā var tikt izmantota gan kā rīks, ar kuru dati tiek ievadīti, gan kā objekts, kas glabā datus, gan arī kā medijs datu pārraidei.

Tomēr tiesu praksē ir sastopami gadījumi, kad darbības, kas saistītas ar citai personai piederošu nelikumīgu elektronisko maksāšanas līdzekļu (internetbankas lietotājvārdu un paroli) izmantošanu, lai iegūtu uz tās vārda kredītu, tika kvalificētas kā datorkrāpšana, kaut gan no lietas materiāliem bija redzams, ka lēmumu par kredīta piešķiršanu pieņēma nevis automatizētā sistēma, bet gan konkrēts kredītiestādes darbinieks – fiziska persona.

Pie šiem krāpšanas veidiem var pieskaitīt arī personas identitātes zādzības sociālajos tīklos un citus gadījumus. Realizējot šo krāpšanas veidu, krāpnieks izmanto “legālu” abonenta informāciju un tāpēc tam nav nepieciešams veikt darbības pret ADAS sistēmas drošības līdzekļiem.

Tātad pikšķērēšanai, kuras rezultātā krāpnieks iegūst mantisku labumu, var piemērot Krimināllikuma 177. pantu.

Avoti:
Jurista vārds: http://www.juristavards.lv/doc/264836-krapsana-automatizeta-datu-apstrades-sistema/ [pielikums]

Follow defenselv

2014-12-18  »  edgars