Kāpēc tika izbeigts kriminālprocess pret žurnālista Leonīda Jākobsona e-pasta publicētāju Lato Lapsu

Kategorija: DP + Juridiskie aspekti + Personas dati

DP uzrādītā apsūdzība Lato Lapsam:

Izmeklēšanas laikā kriminālprocesā noskaidrots, ka 2011.gadā izdotās L.Lapsas, A.Margēvičas, K.Jančevskas grāmatā publicēta cietušā L.Jākobsona elektroniskā pasta korespondence. Procesa virzītājs ierosina uzsākt Lato Lapsas kriminālvajāšanu par Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā un 145. panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Prokurora pamatojums par apsūdzības trūkumiem saistībā ar Krimināllikuma 144.pantu:

Tiesību zinātnieki par Krimināllikuma 144.pantā paredzēto nodarījumu izteica viedokli, ka no objektīvās puses šī nodarījuma izdarīšana izpaužas kā aktīva darbība – korespondences atvēršana un iepazīšanās ar tās saturu, pieslēgšanās sakaru līnijām un sakaru noklausīšanās, piekļūšana automatizētai datorsistēmai, iegūtās informācijas satura vai ziņu par tās adresātu paziņošana trešajai personai utt. Tas nozīmē to, ka nodarījumu izdarījušajai personai vai nu pašai ir ar aktīvu darbību jāpieslēdzas sakaru līnijām, jāiepazīstas ar iegūtas informācijas saturu, informācija jānodod trešajām personām, vai arī personai, pašai neesot nodarījuma izdarītājam, ir jāpiedalās pie šo darbību izdarīšanas kādā no līdzdalības formām. Kriminālprocesā nav iegūtas ziņas par to, ka Lato Lapsa pats izdarīja vai līdzdarbojās šādu darbību izdarīšanā, bet ir iegūtas ziņas, ka Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta saraksti Lato Lapsa ieguva no citām personām. Līdz ar to Lato Lapsa nav izdarījis darbības, kas paredzētas Krimināllikuma 144. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma dispozīcijā, un kriminālprocess pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas ir jāizbeidz, jo Lato Lapsas izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Prokurora pamatojums par apsūdzības trūkumiem saistībā ar Krimināllikuma 145.pantu:

Krimināllikuma 145.panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Tas ir, lai veidotos noziedzīga nodarījuma sastāvs, ir jābūt nelikumīgām (prettiesiskām) darbībām ar personas datiem un ar šīm darbībām ir jārada būtisks kaitējums.
Nepastāv šaubas par to, ka cietušā Leonīda Jākabsona elektroniskā pasta korespondences publicēšana bija prettiesiska.
Pēc ierosinātāja viedokļa būtisks kaitējums šo darbību rezultātā radās tāpēc, ka personas ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums bija ievērojams, jo tika aizskartas Latvijas Republikas Satversmē garantētās pamattiesības. Šāds viedoklis ir deklaratīvs, bet ne normatīvs. Ne katrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto pamattiesību aizskārums pats par sevi ir atzīstams par personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta izpratnē.
Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pants nosaka, ka būtisks kaitējums rodas: a) ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses, b) ja ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir ievērojams. Ja ikkatrs Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums rada personas interešu ievērojamu apdraudējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. panta izpratnē, tad zūd jēga tur pat likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantā vienlaicīgi paredzēt, ka būtisks kaitējums rodas arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un ir apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses. Kriminālprocesā ir konstatēts cietušā Leonīda Jākabsona ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums, bet nav konstatēts nodarījuma rezultātā cietušajam nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums Krimināllikuma un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” izpratnē. Līdz ar to kriminālprocess pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas ir jāizbeidz, jo Lato Lapsas izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Procesa virzītājs nav papūlējies pamatot, kāpēc kaitējums būtu uzskatāms par būtisku.

Civillikuma 1635. pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums – tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Leonīds Jākabsons apmierinājumu no aizskārēja var prasīt Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Vēl gan ir jautājums, vai personas datu apstrāde, publicējot saraksti, bija prettiesiska, jo FPDAL personas datu apstrādes aizliegumam ir izņēmumi saistībā ar žurnālistiku. Bet tas būtu jāvērtē tiesai, vai žurnālists, publicējot personas datus, ievēroja personas un sabiedrības interešu samērību.

Avoti:
Pietiek: http://www.pietiek.com/raksti/izgazusies_ari_otra_drosibas_policijas_safabriceta_kriminallieta_pret_lato_lapsu_prokuratura_izbeidz_procesu

Follow defenselv

2015-04-30  »  edgars