Content
Latvijas Radio “Krustpunktā”: Kiberkarš un valsts iekšējā drošība
Kategorija: AM + cert.lv + Kritiskā Infrastruktūra + Psiholoģiskās operācijas
Kiberkarš un valsts iekšējā drošība – interneta troļi un citas jaunās kiberkara metodes ir mēģinājumi destabilizēt situāciju. Krustpunktā studijā diskutē CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece Sanda Svetoka, blogeris un atvaļināts bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, Valsts prezidenta ārštata padomnieks Jānis Kažociņš un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomnieks un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Kārlis Streips: Kažociņa kungs, jūs vadījāt SAB. Es pieļauju, ka slepenie dienesti ļoti aktīvi monitorē šo lietu. Neatklājot valsts noslēpumus ko SAB un DP dara?
Jānis Kažociņš: Galvenais šajā jomā ir atbalstīt CERT un attīstīt nodrošinājumu mūsu kritiskajai infrastruktūrai pret uzbrukumiem. Pusotru gadu atpakaļ vienu pēcpusdienu nobruka vienas bankas bankomāti uz dažām stundām. Iedomājieties, kas notiktu, ja elektrības piegāde Rīgā nobruktu. Var arī būt, ka tas ir mazliet pārspīlēt tādā valstī kā Latvija, jo ar vienu uzbrukumu diez vai, ka visu izslēgt varētu.
Mārtiņš Vērdiņš: Gribētu piebilst, ka nevajadzētu atbildēt ar melu izplatīšanu, bet ir tāds jēdziens kā kontrapropoganda. Tāpēc metodes varētu padarīt kristīgākas, bet to, ka to nevajadzētu darīt organizēti, tam es nepiekristu.
Sanda Svetoka: Mēs sadarbībā ar RSU esam skatījušies uz troļļu ietekmi interneta komentāros. Visievainojamākā ir tā grupa, kas vismazāk ir lietojusi internetu un sociālos tīklus. Un otrs novērojums ir tas, ka paši komentētāji ir sākuši pašorganizēties. Ja kādreiz tiek pausts Krieviju un citu valstu aizstāvošs viedoklis, tas komentētāju vidē tiek automātiski uztverts kā trollis.
Kārlis Streips: Vai ir bijuši uzbrukumi Latvijā, kas tiešām ir smagi kaitējis kaut kam?
Varis Teivāns: Ja mēs runājam par DDoS uzbrukumiem, tad šāda tipa uzbrukumi nav bijuši ar tādām sekām lai satrauktos, un jāatzīst, ka infrastruktūra ir mainījusies un šāda tipa uzbrukumi vairs nav tik efektīvi. Mūs satrauc tādi uzbrukumi, kas nav sabiedrībā manāmi, bet kas ir mērķēti pret specifiskiem cilvēkiem vai iestādi.
Jānis Kažociņš: Varis protams neteiks šeit, ka tieši CERTs ir tas, kas ir nostrādājis vislabāk tiešām ārkārtīgi vērtīgu darbu. Arī valsts nacionālā IT drošības padome, kuru vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš tagad iet uz STRATCOM centru. Viņš tiešām ir spējis to padomi vilkt uz priekšu tādā veidā, kā tikai valsts sekretārs ar savu līmeni to varēja darīt.
Māris Andžāns: Latvija izskatās ļoti labi uz Eiropas fona, jo Eiropā joprojām nespēj vienoties par direktīvu, kas noteiktu vienādi augstu tīklu un IT drošības līmeni visā savienībā. Ja paskatās uz to direktīvu, tad Latvijai faktiski viss ir izpildīts. Ir izveidots CERTs, ir izveidoti koordinējoši mehānismi, kritiskās aizsardzības sistēma, ir stratēģija un atbilstoši pamatdokumenti izdoti.
Māris Andžāns: Jāskatās, kas Kaspersky izveidoja, kāda saikne bija ar Kreivijas specdienestiem. Līdz ar to, tā varbūt nebūtu tā labākā programmatūra pret vīrusiem, ko izmantot. Tādēļ varbūt labāk izvēlēties rietumos ražotas antivīrusu programatūras.
Avoti:
Latvijas Radio: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/kiberkars-un-valsts-iekseja-drosiba.a54800/
2015-08-18 » edgars
Re: Latvijas Radio “Krustpunktā”: Kiberkarš un valsts iekšējā drošība
19 August 2015 @ 21:39
Nu izskatās, ka uzdirst Kasperskim jau ir kļuvusi par svētu lietu. Ekspertiem vajadzētu palasīt šo te: http://www.antivirus.lv/viedokli/ka-antivirusi-ker-specdienestu-virusus/
27 August 2015 @ 15:48
Savdabīgs ieteikums – lasīt paša produkta distributora viedokli pašam par sevi.
30 August 2015 @ 22:53
Distributors un ražotājs nav viens un tas pats. Tas, ka The Guardian nācās publicēt raksta labojumu, kurā ir skaidri teikts, ka Kasperskis nekad nav bijis KGB darbinieks, ir fakts. Tas, ka Kaspersky skeneris vienīgais detektēja visas, gan ASV, gan Krievijai, pierakstītās spiegošanas programmatūras komponentes, kas figurēja Bloomberg “sensacionālajā” ziņā, arī ir fakts. Kādus faktus min Māris Andžāns? Nekādus. Un viņa ieteikums “varbūt labāk izvēlēties rietumos ražotas antivīrusu programatūras” skan īpaši uzjautrinoši, kad atkal ir uzvirmojusi jezga par to, ka “rietumos ražoto antivīrusu programmatūru” ražotāji gadiem ilgi primitīvi zog ļaunprogrammatūras detektus no Kaspersky Lab. Tas arī ir fakts, kas ir pierādīts eksperimentāli un eksperimentu rezultāti ir tikuši publiskoti. Likteņa ironija ir tāda, ka Kaspersky darba rezultāti ir gandrīz jebkurā, dienvidrietumu, ziemeļaustrumu utt. antivīrusā :)
20 September 2015 @ 17:30
Tā arī neviens neuzprasija kā tad paiet viņu darba diena?
22 September 2015 @ 23:50
Emocionāli, tāpēc iespadīgi. Sanāk, ka tev taisnība? Gribu noticēt. Tomēr īsti nav pārliecības – kā tad čalis Krievijā šādu biznesu spēja attīstit bez FSB kontroles?