Content
KNAB izsūta vēstules uz apšaubāmā veidā iegūtām e-pasta adresēm
Kategorija: DVI + Personas dati + Surogātpasts
Aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka esot “uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalsts uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē”. Šī uzrunāšana notikusi, “vairāk kā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtot vēstuli ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus”.
Tikmēr no vairākiem lasītājiem Pietiek saņēma aptuveni vienāda satura elektroniskā pasta vēstules – viņi visi bija neizpratnē, kādā veidā KNAB ir ieguvis savā rīcībā viņu izmantotās personiskās elektroniskā pasta adreses (lielākoties gmail.com) un kāds ir bijis likumīgais pamats tās iegūt un izmantot KNAB vajadzībām. “Vakar savā e-pastā saņēmu šādu vēstuli. […] Tā taču ir mana privātā adrese, nav deklarēta kā oficiālā, uz KNAB neesmu ne izsaukts, ne sazinājies,” rakstīja viens no šiem lasītājiem.
Sākotnēji KNAB nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādā veidā tās rīcībā nonākusi personu privāto e-pasta adrešu datu bāze. “Izmantojot publiski pieejamos datus par uzņēmumiem,” – tas bija viss, ko KNAB pārstāve Laura Dūša varēja atbildēt. Tikai pēc atkārtoti uzdotiem jautājumiem KNAB nu ir atklājis, ka, “lai realizētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanas jomā – nodrošināt sabiedrības izglītošanu un informēšanu par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem, ar SIA OpusCapita tika noslēgts pakalpojuma līgums par elektroniskās vēstules sagatavošanu, elektronisko pastu piemeklēšanu un vēstuļu elektronisko nosūtīšanu adresātiem“.
KNAB nav uzskatījis par nepieciešamu sarīkot kaut vai cenu aptauju, lai noskaidrotu lētāko un efektīvāko šī pakalpojuma sniegšanu. Rezultātā nodokļu maksātājiem šī izsūtīšana ir izmaksājusi 1707.60 eiro (neskaitot PVN).
DVI komentārs:
Kā jau informēts, Datu valsts inspekcija Pietiek ceturtdien paziņoja, ka tās “rīcībā nav šādas vēstules un nav zināms mērķis šādu vēstuļu nosūtīšanai, tādēļ patreiz nevaram sniegt atbildi, uz kāda likumīga pamata veikta šāda personas datu ieguve un apstrāde”, taču jebkurā gadījumā “tiesiskais pamats šādas vēstules (un attiecīgi personas datu apstrādei) un mērķis ir jānodrošina pārzinim – šajā gadījuma KNAB vai KNAB priekšniekam J. Streļčenokam”.
Kādam no vēstules saņēmējiem vajadzētu vērsties ar iesniegumu OpusCapita un jautāt pēc tiesiskā pamatojuma personas datu apstrādei. Var jau būt, ka subjekts ir kādreiz piekritis lietošanas noteikumiem, piekrītot savu datu nodošanai mēstuļu izsūtītājam OpusCapita.
Avoti:
Pietiek.com: http://www.pietiek.com/raksti/knab__izglitojosa_vestule__izsutita,_neveicot_iepirkumu,__saskana_ar_ieksejiem_normativajiem_aktiem_
2015-10-18 » edgars
Re: KNAB izsūta vēstules uz apšaubāmā veidā iegūtām e-pasta adresēm
20 October 2015 @ 16:36
Par visu ir padomāts. Sodu var uzlit tikai SIA OpusCapita, ja atradīsies privātpersona, kas pasūdzēsies DVI. Pasūdzēties var, ja privātpersonas nav piekritusi būs par spama saņemēju vai ja saņemtā spama saturs neatbilst, tam saturam, kura saņemšanai persona ir piekritusi. Privātpersona diezin vai sūdzēsies, jo negribēs saķerties ar KNAB-u par tādu sīkumu. Interesanti kāpēc nevarēja izmantot oficiālos ePastus. Vai tur bija ko slēpt? It kā nē. Neveikli izskatās.
22 October 2015 @ 02:38
nepareizi – šajā gadījumā datu apstrādes mērķi nosaka KNAB, līdz ar to – KNAB ir pārzinis, bet OpusCapita tikai operators. Pēc likuma par visu atbild pārzinis līdz ar to vēstules saņēmējam vispirms ir jāprasa KNAB šīs vēstules izsūtīšanas tiesiskais pamats, pēc tam var vērsties DVI prasīt ierosināt izmeklēšanu
22 October 2015 @ 18:26
Nu un ja KNAB pirktu reklāmas vietu avīzē? Kas KNAB’am būtu jāatbild par to, kādā veidā un kādā sakarā izdevējs to avīzi ir iemetis tev pastkastē?
Apstrādes mērķis šeit ir skaidrs.
Skaidrs nav, kur OpusCapita dabūjā adreses un kā OpusCapita zināja, ka privāto e-pasta adrešu īpašnieki ir arī uzņēmuma īpašnieki.