Content
DVI: Videoreģistratoru lietotājiem jāreģistrē personas datu apstrāde
Kategorija: DVI + Personas dati
Eiropas Savienības tiesa 2014.gada 11.decembra spriedumā lietā C-212/13, norāda, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Pēc analoģijas šo tiesas spriedumu var attiecināt arī uz videoreģistratoru izmantošanu privātajās automašīnās.
Ja automašīna ir aprīkota ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i., ja videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu, jo tiek izpildīts Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt. Gadījumā, ja personas datu apstrāde ir jāreģistrē, pārzinim ir jāiesniedz Datu valsts inspekcijā personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums. Saskaņā ar MK noteikumiem ir jāsamaksā valsts nodeva.
DVI Pirmajam Baltijas kanālam:
DVI pārstāve Olga Graudiņa: “Ja jūs neplānojat nodot datus trešajām personām, tai skaitā tiesībsargājošām iestādēm un apdrošināšanas kompānijām, tad jums tas ieraksts ir personīgām vajadzībām, tad Fizisko personu datu aizsardzības likums nepiemērojas.”
DVI LTV:
«Ir jānodala, vai tā ir videonovērošana un tiek novērots kaut kas vai parastā filmēšana,» uzsver Valsts datu inspekcijas (VDI) pārstāve Olga Graudiņa. Tas, kurā brīdī tā no filmēšanas kļūst par videonovērošanu, ir atkarīgs no tā mērķa. «Ja mērķis ir filmēt konkrētu notikumu, tā būs filmēšana, ja attiecīgi mērķis ir ilgstoši ko novērot un arī konstatēt kādu pārkāpumu, tā jau ir novērošana,» skaidro Graudiņa.
Ja DVI konstatē, ka tiek veikta novērošana bez reģistrācijas, inspekcijai ir tiesības sodīt. Speciālas pārbaudes gan inspekcija neveic, reaģējot tikai uz sūdzībām no personām, kas saskatījušas savu tiesību pārkāpumu. Pagaidām savu ceļu satiksmes novērošanas ierīci reģistrējuši vien daži desmiti autovadītāji.
Avoti:
DVI: http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/videoregistrators-dzives-sastavdala/
LTV: http://www.tvnet.lv/auto/par_un_ap/600040-vai_zinaji_videoregistratori_jaregistre
2016-03-07 » edgars
Re: DVI: Videoreģistratoru lietotājiem jāreģistrē personas datu apstrāde
8 March 2016 @ 20:33
Cik tiem juristiem var ļaut vaļu – mēģina ietaisīt kārtējo biznesu, no kura praktiskais labums nav nekāds. Man kā nofilmētai personai ir vienalga, vai šī videoreģistrācija ir reģistrēta DVI.
Sabiedriskais labums no tā, ka ieraksts ar kādu atsaldēto braucēju tiek nodots ceļu policijai ir nesalīdzināms ar potenciālo aizskārumu, ko rada personu filmēšana uz gājēju pārejas. Iespējams, ka šis atsaldētais pēc paskaidrojumu sniegšanas policijā nenobrauks kādu “personas datu nesēju”.
Un kopš kura laika mums ir precedentu tiesu sitēma?
8 March 2016 @ 23:26
Kāds tur bizness. Skaidri un gaiši taču teikts.
Ja jūs neplānojat nodot datus trešajām personām, tai skaitā tiesībsargājošām iestādēm un apdrošināšanas kompānijām, tad jums tas ieraksts ir personīgām vajadzībām, tad Fizisko personu datu aizsardzības likums nepiemērojas. Tālāk jau stājās spēkā citi normatīvie akti.
Nav jāreģistrē un protams arī nevienam rādīt nevar.
Tad kad radīsies nepieciešamība realitātē pieļauju ka notiks sekojoši. Negadījuma gadījumā man ir ieraksts, bet kamēr jūs man viņu nepaprasīsiet ,attiecīgā kārtībā, es jums viņu rādīt nevaru. LR likumdošanā ir panti kuri paredz pat atbilstošu atbildību par nesadarbošanos ar likum sargājošām iestādēm. Savukārt FPDAL 2.nodaļas 7.panta Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ….
9 March 2016 @ 09:08
Ja es bieži filmēju uz ielas, vai man ir jāreģistrē mans telefons?
9 March 2016 @ 09:56
DVI dāma aizmuldējās. Acīmredzot Plūmiņas aiziešana ir radījusi sekas šajā iestādē.
Personas datu apstrādes reģistrēšana neparada personas datu nodošanu trešajām pusēm likumīgu. Ja publicēsi video youtubā, tad aiztriep personas datus. Savukārt attiecībā uz tiesībsargājošajām iestādēm un apdrošināšanas kompānijām likumā ir izņēmums. Tās likumā paredzētajos gadījumos var apstrādāt datus bez datu subjekta piekrišanas.
Secinājums – videoreģistratoru īpašniekiem nekāda apstrādes reģistrēšana nav vajadzīga.
9 March 2016 @ 12:55
Pretrunas nav. Nezinitis pareizi raksta. Tur ir nianse – ar kādu mērķi reģistratoru uzstāda – ja savam priekam, lai vakarā pirms gulētiešanas paskatītos, kur esi braucis – nekas nav jāreģistrē. Taču parasti šos aparātus uzstāda, lai pēc tam nodotu tiesībsargājošajām iestādēm – tāpēc likumā paredzētais izņēmums uz apstrādi personīgām vajadzībām neattiecas, bet attiecas pārējie pienākumi, tajā skaitā – reģistrēt apstrādi.
9 March 2016 @ 22:47
Xlt, palasi spriedumu. Apstāklis, ka dati tika iesniegti kā pierādījumi tiesībsargājošai iestādei nespēlē lomu. Arguments, ka apstrāde veikta personiskām vajadzībām, neesot derīgs, jo kamera filmēja arī publisko telpu.
Pēc šīs analoģijas datu apstrāde ir jāreģistrē visos gadījumā, kad tiek veikta publiskas telpas filmēšana/fotografēšana, kas ir absurds.
10 March 2016 @ 09:35
Kad es filmēju publiskā telpā, man kaklā nēsāt plāksnīti ar vārdu, uzvārdu, telefona Nr. un mērķi, kāpēc es to daru?
;)
10 March 2016 @ 13:00
Parazītiem palika garlaicīgi, vot izdomāja jaunu žvankstienu.
6 April 2016 @ 22:04
“Ja jūs vienkārši nofilmējat, bet neveicat video novērošanu, tad uz jums reģistrācijas kārtība neattiecas. Attiecas tikai likuma prasības par to, ka jūs nevarat nodot trešajām personām,” teica Graudiņa, vēlāk piebilstot: “(..) Kā mēs to interpretējam – video novērošana ir tas ilgstošais process ar mērķi konstatēt kādu iespējamu pārkāpumu, bet filmēšana – vienkārši kaut kāda momenta iemūžināšana, piemēram, tie paši tūristi filmē.”
“Iespējams, lielākā problēma tiešām ir, ka likumā nav noteikts konkrēts regulējums attiecībā uz video novērošanu,” atzina DVI pārstāve.
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/grasas-labot-caurumus-videoregistratoru-izmantosanas-prasibas.a176881/
9 May 2016 @ 23:38
http://www.la.lv/videoregistratoru-lietotajus-sola-netvarstit/
25 May 2016 @ 15:07
Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka tiesiskais pamats šādu datu nodošanai var būt, piemēram, Valsts policijas pieprasījums (šāda datu nodošana atbilstu Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punktam).
Vēršam uzmanību, ka abos gadījumos, Datu valsts inspekcija šobrīd nekonstatē tiesisko pamatu videoierakstu, ja tie satur personas datus, publicēšanai interneta vietnēs, kā arī sociālajos tīklos.
http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/skaidrojums-par-videonoverosanas-veiksanu-ar-videoregistratoru-vai-citam-iericem-un-filmesanu/
27 January 2017 @ 16:29
Autovadītāju vidū arvien pieaugošu popularitāti gūst videoreģistrators – ierīce, ar kuru var veikt vizuālu ierakstu brauciena laikā. Iemesls – sava auto un tiesību aizsardzība, notiekot satiksmes negadījumam vai citam incidentam, lai vajadzības gadījumā savu interešu aizstāvību pierādītu ar videoieraksta palīdzību. Lai gan videoreģistratora iegāde un uzstādīšana savā automašīnā ir katra privāta izvēle, uz to attiecas vairākas likumu normas. Tās būtu lietderīgi zināt.
http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/278084-videoregistrators-automasina-kas-par-to-jazina/