Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Satversmes tiesa nolemj noslepenot solidaritātes nodokļa apstrīdētāju vārdus

Kategorija: Informācijas atklātība + Juridiskie aspekti

tiesa

5. Saistībā ar ierosinātajām lietām ir izlemjami šādi Pieteikumu iesniedzēju lūgumi:
2) noteikt informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem: fizisko personu datiem (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese) un juridiskām personām (nosaukums un reģistrācijas numurs) ierobežotas pieejamības statusu.

6.1.1. Izvērtējusi ierosināto lietu materiālus, Satversmes tiesa secina, ka tajos iekļautā informācija par fizisko personu atalgojumu ietilpst šo personu tiesību uz privāto dzīvi tvērumā (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. SKA-421/2011 5. punktu un Eiropas Savienības tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietās C-465/00, C-138/01 un C-139/01 “Rechnungshof et al. v. Österreichischer Rundfunk” 73. punktu). Šādas informācijas izpaušana ierobežotu attiecīgo fizisko personu tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību.

Kā norādīts lēmumos par lietu Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01 un Nr. 2016-17-01 ierosināšanu, tās ierosinātas citastarp tāpēc, ka Pieteikumu iesniedzēji ir pamatojuši uzskatu, ka tie ir nonākuši apstrīdēto normu tvērumā, pārsniedzot likumā noteikto fizisko personu ienākuma līmeni, un tādēļ saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 5. pantu tām un to darba devējiem ir radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2016. gada 21. jūlija lēmuma par lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 130/2016 6. punktu). Tātad arī attiecīgo fizisko personu identificējošas informācijas atklāšana ierobežotu to tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Satversmes tiesa secina, ka arī juridisko personu, pēc kuru pieteikumiem ierosinātas minētās lietas, identitātes atklāšana varētu radīt fizisko personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu, jo informācija par personas darba devēju kopā ar publiskos reģistros pieejamiem datiem ļautu pietiekami precīzi identificēt fiziskās personas, saistībā ar kuru ienākumiem ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā.

6.1.2. Pieteikumos, kurus iesniegušas juridiskās personas, ir norādīts, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām darba algas izmaksām, ir piešķirts komercnoslēpuma statuss. No Komerclikuma 19. panta izriet, ka komersantiem ir tiesības šādai informācijai noteikt komercnoslēpuma statusu. Satversmes tiesas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka komercnoslēpuma statusa noteikšana šai informācijai neatbilst Komerclikuma 19. panta prasībām. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 7. panta trešās daļas prasībām Pieteikumu iesniedzēji ir informējuši Satversmes tiesu par šo faktu. Šādā gadījumā saskaņā Informācijas atklātības likuma 7. panta piekto daļu šādai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

Avoti:
Vēstnesis: https://www.vestnesis.lv/op/2016/194.18
Pietiek.com: http://www.pietiek.com/raksti/solidaritates_nodokla_apstridetaji_sastancejusi_identiskus_pieteikumus
Re:Baltica: http://www.rebaltica.lv/lv/aktuali/a/1343/rebaltica_prasa_st_atklat_solidaritates_nodokla_apstridetaju_vardus.html

2016-10-11  »  edgars

  1. Anonymous
    12 January 2017 @ 22:41

    Lato Lapsa pārsūdzēja administratīvajā tiesā, bet ST lēmums ir tiesu varas lēmums, kas nav apstrīdams administratīvajā kārtībā.

    http://www.pietiek.com/raksti/satversmes_tiesa_velas_izvairities_no_solidaritates_nodoklu_apstridetaju_slepsanas_lietas_izskatisanas_tiesa

Re: Satversmes tiesa nolemj noslepenot solidaritātes nodokļa apstrīdētāju vārdus







Tags you can use (optional):
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>