Pacientu datu piekļuves kontrole Latvijas e-veselības sistēmā

Kategorija: eVeselība

Paredzēts, ka no 1.decembra Latvijā izzudīs papīra darbnespējas lapas un visiem ārstiem būs pienākums e-veselības sistēmā ievadīt elektroniskās darbnespējas lapas. Pēc tam, no nākamā gada 1.jūlija pievienosies klāt pacienta sensitīvie dati par viņa slimībām, alerģijām, implantiem.

E-veselības sistēmā būs jāievada pilnīgi visas elektroniskās receptes, pat ja pacients to nevēlēsies, citādi nevarēs izsniegt zāles. “Pasaka, ka tev nebūs brīvība – viss, ko tu pastāstīsi, viss, kas tev tiks diagnosticēts, tiks ierakstīts e-veselības sistēmā, tas ir kontrolējoši, tā ir autoritāra valsts” saka pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Datus redzēs visi ārsti, bet pacients varēs noskaidrot, kas viņa datus skatījies:

„Tātad visas ārstniecības personas, kurām būs piekļuve pie sistēmas, varēs paskatīties par jebkuru pacientu datus, bet valdības noteikumi nosaka ierobežojumus, kuros gadījumos drīkst skatīties un kuros nedrīkst, un tas ir tikai ārstniecības mērķu sasniegšanai,” skaidro Mārtiņš Smilga no Nacionālā veselības dienesta.

Ja, piemēram, ģimenes ārsts sava pacienta datus e-veselības sistēmā drīkstēs paskatīties jebkurā laikā, tad pārējiem speciālistiem vajadzēs pierādījumu, ka viņi tiešām ārstējuši pacientu. „Visas pēdas par piekļuvēm tiek fiksētas sistēmā, līdz ar to neviens gadījums netiek palaists garām, un iedzīvotājs var sekot līdzi. Gadījumos, ja kāds ārsts būs apskatījies datus un tas nebūs ārstniecības mērķu sasniegšanai, pacients varēs vērsties pret šo iestādi, prasīt, kāpēc viņš ir skatījies, un virzīt iesniegumu,” skaidro Smilga.

Arī vecāki varēs apskatīt savu nepilngadīgo bērnu datus:

Turklāt savu bērnu gaitām medicīnā, tāpat kā savējām, varēs sekot līdzi viņu vecāki. Bērni ir nepilngadīgie līdz 18 gadu vecumam.
„Ja bērni, īpaši tie, kuri ir 14 gadus veci un vecāki, negribētu, lai viens vai abi vecāki šos datus skatās, tad viņiem ir tiesības saskaņā ar starptautiskajām normām šādas tiesības izmantot,” norāda Olsena.

Farmaceiti redzēs diagnozi:

Diagnozi receptē redzēs farmaceits un farmaceita asistents, kad pacients dosies uz aptieku pēc zālēm. Pret to iebildumi ir Tiesībsarga birojam.

Par pacienta datu drošību būs atbildīga ārsta prakse:

“Ambulatorā karte, piemēram, glabājas konfidenciāli praksē 75 gadus pēc noteikumiem – tā ir tikai mūsu iekšējā atbildība, tā ir mūsu savstarpējā zināšana. Līgumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka jebkura datu uzlaušana, hakeri, iespējams, trešā persona, par visu atbildīga ir ārstniecības iestāde, ārsta prakse,” uzsver Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Elastības trūkums piekļuves liegšanā:

Ir iespēja profilā uzlikt „kartes pilno aizliegumu”. Šajā kartē ir diagnozes, alerģijas, brīdinājumi, ātrās palīdzības izsaukumi un vizuālās diagnostikas rezultāti. Taču te būtiska nianse – arī ģimenes ārsts neredzēs pacienta karti. Vai, ja būs kritiskā situācija, kad jāglābj, uzņemšanas ārstiem var trūkt svarīgu ziņu. Turklāt, pat ja uzliek kartes aizliegumu, pieejamas paliks e-receptes un darbnespējas lapas. Vairākās Eiropas valstīs pacienti var uzlikt daļēju savu datu aizliegumu, kas pagaidām nav paredzēts.

Atšķirības no Igaunijas sistēmas:

Latvijā pat pilnais liegums datiem nozīmē to, ka varēs redzēt e-receptes un darbnespējas lapas. Taču Igaunijā neko nevar redzēt. Tāpat arī Igaunijā pacients var noslēgt pieeju atsevišķiem medicīnas dokumentiem. Interesanti, ka Igaunijā arī pašam ārstam īpaši sensitīvu diagnožu gadījumā, piemēram, ja atklāts vēzis, ir iespēja uz laiku liegt pacientam piekļuvi sistēmā viņa diagnozei – līdz vizītei pie ārsta, kur visu izskaidro. Igauņi sistēmā var uzzināt, kas skatījies viņu datus – konkrētas personas vārdu un uzvārdu. Atkāpei – Latvijā paredzēts, ka varēs ieraudzīt vai nu vārdu un uzvārdu, vai tikai iestādes nosaukumu. Vēl par datu drošību diskusijas raisījis tas, ka Latvijā ārstam elektroniskajā receptē būs jāieraksta diagnoze un to aptiekā redzēs farmaceits un farmaceita asistents. Igaunijā aptiekāri receptē neredz pacienta diagnozi, jo sistēmas veidotāji uzskata, ka šie dati ir pārāk sensitīvi.

Avoti:
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/e-veseliba-arstu-neaizvietojams-paligs-vai-lielais-bralis.a206889/
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/ari-igaunija-e-veselibu-vajaja-problemas-un-kritika.a207945/

Follow defenselv

2016-11-28  »  edgars