Content

Latvijas IT drošības ziņu centrmezgls. Informācijas iesniegšana. Avota konfidencialitāti garantējam.

Policists nesekmīgi mēģina pie auto piestiprināt izsekošanas ierīci

Kategorija: Izlūkošana + Operatīvā darbība

Čiževskis portālam “Delfi” stāsta, ka notikumi risinājušies viņa dzīvesvietā Rēzeknē, Zilupes ielā. “Nakšņojām moduļu mājiņā un suns naktī mūs pamodināja, es paskatījos pa logu un pamanīju, ka zem manas automašīnas atrodas kāds cilvēks. Viņš sāka iet prom, iespējams, uz savu auto, kurš bija novietots netālu, es kliedzu “stāvi!”, viņš apjuka un aizskrēja pavisam citā virzienā.

Viņš zem sava auto atradis piestiprinātu tumšu saini un izsaucis policiju. Pēc viņa teiktā, atbraukušas trīs ekipāžas. Likumsargi saini noņēmuši, nofotografējuši un teikuši, ka neesot smags – “ap 100 gramiem trotila”, atceras lasītājs, kurš pauž aizdomas, ka šajā nodarījumā esot vainojams konkrēts likumsargs, kura auto arī bijis novietots netālu. Policisti pierakstījuši paskaidrojumus un aizveduši arī tuvumā esošā auto atslēgas, kuras bija palikušas aizdedzē. Pēc Čiževska teiktā, auto pieder vietējam policistam Sandrim Jurčam, kurš arī esot vainojams saiņa novietošanā.

Policistiem, kuri ieradušies notikuma vietā, vīstoklis vizuāli atgādinājis “elektrosakaru ierīci”. Policijas pārstāve nekomentēja, vai uzietais priekšmets varētu būt arī prāvāka izmēra izsekošanas ierīce. Nav arī zināms, kāpēc uz notikuma vietu netika izsaukti sapieri.

Savukārt CSDD datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka policista transportlīdzeklim, kuram viņš naktī esot gājis pakaļ, tehniskā apskate ir beigusies jau pērnā gada jūnijā, pārliecinājās “Delfi”.

Operatīvā darbība fail.
Diez cik auto Latvijā pārvietojas ar šādām piestiprinātām kastītēm?
Tiesas kontrole šādai izsekošanai ir nepieciešama?

Avoti:
DELFI: http://www.delfi.lv/news/national/criminal/video-rezekne-policists-zem-auto-iespejams-novieto-spridzekli.d?id=48517339
TV3: http://skaties.lv/beztabu/skandali/policists-pielika-spridzekli-un-gribeja-nogalinat-rezekni-satricina-baiss-gangsterstasts/

Tagged:

4 komentāri  ::  Komentēt  ::  2017-02-15  ::  edgars

CERT.LV aicina atjaunot eParakstītājs programmatūru

Kategorija: cert.lv + eparaksts + LVRTC

eParaksta lietotājiem ir pieejams programmatūras eParakstītājs 3.0 atjauninājums un LVRTC aicina lietotājus nekavējoties atjaunināt programmatūru eParakstītājs uz tās jaunāko versiju 1.3.9. Programmatūras lietotājiem eParakstītājs 3.0 versijas atjauninājums tiek piedāvāts automātiski, atverot programmatūru. Tiem eParakstītāja lietotājiem, kuriem iestādes drošības politika liedz patstāvīgi veikt atjauninājumus, atverot programmatūru eParakstītājs automātisks uzaicinājums veikt atjauninājumu var neparādīties, tāpēc aicinām šī procesa organizēšanā iesaistīties IT drošības pārziņiem.

Ļoti apšaubāma pieeja no CERT.LV puses neinformēt IT drošības pārziņus par ievainojamības apdraudējuma smagumu, pat tiešā tekstā neuzrakstot, ka eParakstītājs atjaunošana nepieciešama ievainojamības novēršanai (tas netieši nojaušams tikai pēc fakta, ka CERT.LV ir pārpublicējusi LVRTC aicinājumu).

No eParakstītājs 3.0 izmaiņu vēstures:

Versija 1.3.9, 2017-01-27
Kļūdas labojums – aizliegta iespēja izmantot iekšējo XML struktūru.

Avoti:
CERT.LV: https://cert.lv/lv/2017/02/iznakusas-nedelas-zinas-par-drosibas-incidentiem-nr-4-2017
LVRTC: https://www.eparaksts.lv/lv/palidziba/lejupielades/eparakstitajs-3/eparakstitajs-3-0-vesture/

2 komentāri  ::  Komentēt  ::  2017-02-10  ::  edgars

Iekšējais drošības birojs meklē operatīvi tehniskā nodrošinājuma nodaļas inspektorus

Kategorija: Operatīvā darbība + Vakances

Iekšējās drošības birojs ir valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu (izņemot Drošības policiju) amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību. Iekšējās drošības birojs veic pirmstiesas izmeklēšanu un operatīvo darbību.

Aicinām atsaukties pretendentus uz IEKŠĒJĀS DROŠĪBAS BIROJA OPERATĪVI TEHNISKĀ NODROŠINĀJUMA NODAĻAS VECĀKĀ INSPEKTORA/-ES AMATU UZ NENOTEIKTU LAIKU

Galvenie amata pienākumi – organizēt un veikt operatīvās darbības pasākumu un speciālo izmeklēšanas darbību tehnisko nodrošinājumu.

Mēs sagaidām:
pieredzi tehnisko sistēmu remontā, sistēmu darbību bojājumu novēršanā;
pieredzi elektronisko ierīču testēšanā, sīku detaļu vai mikroshēmu lodēšanā;
• vēlmi pastāvīgi papildināt savas zināšanas;
• pieredzi drošības sistēmu, sakaru nozarēs vai citā tehniskā nozarē;

Prasības pretendentiem/–ēm:
• atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā noteiktajām obligātajām prasībām (prasība, ka dienestā var pieņemt personu vecumā līdz 40 gadiem neattiecas uz personām, kurām ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība);
• akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītībā (vēlams inženierzinātņu un tehnoloģiju vai datorikas tematiskajā jomā);
• B kategorijas autovadītāja apliecība;
• valsts valodas zināšanas C līmeņa 2. pakāpes apjomā;
• vēlamas vienas svešvalodas zināšanas sarunvalodas līmenī;
• prasme izmantot datorprogrammas (MS Office).

Amata pienākumu pildīšanai nepieciešama otrās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem.

Piedāvājam:
• izaicinošu darbu valsts pārvaldes iestādē;
• konkurētspējīgu atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, sociālās garantijas;
• iespēju pilnveidot savas zināšanas un prasmes dažādos kursos un semināros.

Otrs sludinājums:

Aicinām atsaukties pretendentus uz
IEKŠĒJĀS DROŠĪBAS BIROJA OPERATĪVI TEHNISKĀ NODROŠINĀJUMA NODAĻAS VECĀKĀ INSPEKTORA/-ES AMATU UZ NENOTEIKTU LAIKU

Prasības pretendentiem/–ēm:
• atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā noteiktajām obligātajām prasībām (prasība, ka dienestā var pieņemt personu vecumā līdz 40 gadiem neattiecas uz personām, kurām ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība);
• akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītībā (vēlams inženierzinātņu un tehnoloģiju vai datorikas tematiskajā jomā);
• B kategorijas autovadītāja apliecība;
• valsts valodas zināšanas C līmeņa 2. pakāpes apjomā;
krievu valodas zināšanas mutvārdos un rakstos, angļu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
• prasme izmantot datorprogrammas (MS Office).

Amata pienākumu pildīšanai nepieciešama otrās kategorijas speciālā atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

Galvenie amata pienākumi:
• audio informācijas atšifrēšana (runas atpazīšana un transkribēšana elektroniskā formā);
• IS lietotāju atbalsts.

Piedāvājam:
• izaicinošu darbu valsts pārvaldes iestādē;
• konkurētspējīgu atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, sociālās garantijas;
• iespēju pilnveidot savas zināšanas un prasmes dažādos kursos un semināros.

Pieteikuma vēstuli, dzīves un iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV) un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas iesniegt Iekšējās drošības birojam Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, Rīgā, LV – 1010 vai sūtīt uz e–pastu: marika.nemme@idb.gov.lv ar norādi “Atšifrēšana”. Tālrunis informācijai – 67209017.

Darba laiks: Noteikta termiņa / vasarā / pagaidu darbs
Konkursa beigu termiņš: 08. decembris 2016

Konkursa beigu termiņš jau garām, taču sludinājuma saturs ir interesants. Reti nākas redzēt sludinājumus uz operatīvās darbības nodrošinātāja amatiem. Zem viena amata nosaukuma gan noklausīšanās tehniķis, gan noklausīto sarunu transkribētājs.

Avoti:
CV.lv: http://www.cv.lv/darba-sludinajums/ieksejas-drosibas-birojs/ieksejas-drosibas-biroja-operativi-tehniska-nodrosinajuma-nodalas-vecaka-inspektora-es-amatu-uz-nenoteiktu-laiku-d3208042.html
CV.lv: http://www.cv.lv/darba-sludinajums/ieksejas-drosibas-birojs/ieksejas-drosibas-biroja-operativi-tehniska-nodrosinajuma-nodalas-vecaka-inspektora-es-amatu-uz-nenoteiktu-laiku-d3208052.html

1 komentārs  ::  Komentēt  ::  2017-02-06  ::  edgars

Izlūkošanas ziņojumā par Donaldu Trampu pieminēta Latvija

Kategorija: Izlūkošana

– FSB often uses coercion and blackmail to recruit most capable cyber operatives in Russia into its state-sponsored programmes. Heavy use also, both wittingly and unwittingly, of CIS emigres working in western corporations and ethnic Russians employed by neighbouring governments e.g. Latvia.

2. In terms of the success of Russian offensive cyber operations to date, a senior government figure reported that there had been only limited success in penetrating the “first tier” foreign targets. These comprised western (especially G7 and NATO) governments, security and intelligence services and central banks, and the IFIs. To compensate for this shortfall, massive effort had been invested, with much greater success, in attacking the “secondary targets”, particularly western private banks and the government of smaller states allied to the West. S/he mentioned Latvia in this regard. Hundreds of agents, either consciously cooperating with the FSB or whose personal and professional IT systems had been unwittingly compromised, were recruited.”

Lai arī ir zināms, ka ziņojums satur vairākas neprecizitātes, tas sniedz vērtīgu priekšstatu par situācijas novērtējumu no izlūkdienestu skatupunkta.

Avoti:
Documentcloud: https://assets.documentcloud.org/documents/3259984/Trump-Intelligence-Allegations.pdf
The Guardian: https://www.theguardian.com/us-news/2017/jan/11/trump-russia-dossier-explainer-details

 ::  Komentēt  ::  2017-02-01  ::  edgars

E-talona lietotāju deanonimizācija izmantojot RD publiskotos datus

Kategorija: e-talons + Incidenti + Personas dati

Šis ir turpinājums diskusijai par Rīgas domes rīcību, publicējot pseidonimizētus e-talona reģistrācijas datus.

LU doktorantūras studenti Artūrs Lavrenovs un Kārlis Podiņš (CERT.LV) papētīja publicētos datus sīkāk un pētījuma rezultātus aprakstīja zinātniskā publikācijā:

Presented research demonstrates that currently used way of publishing open data containing public transport rides violates privacy of public transport users in Riga. Claimed protection of user privacy by encryption turned out to be only combination of 2 simple mathematical operations and allowed us to gain data set of real e-talons ticketID for all the registered rides of January 2016. We have provided recommendations for system owner to fix this issue. We have demonstrated deanonymization and boarding stop identification attacks, theorised about multiple other attack types. Results also raise question about security of the original stored data which contains much more personal information.

Izrādās, ka publicētais e-talona identifikators nav pseidonimizēts, bet “sašifrēts” izmantojot triviāli atšifrējamu metodi.

CERT.LV organizētā semināra “Esi drošs” jautājumu sesijā drošības pētnieks Kirils Solovjovs atklāja, ka tīmeklī eksistē pakalpojums, kur, zinot personalizētā e-talona identifikatoru, iespējams noskaidrot personas vārdu. Gala rezultāts ir tāds, ka principā Rīgas dome ir publiskojusi personas datus. Tagad tikai jautājums, kā par to rīkosies Datu valsts inspekcija.

Avoti:
AIEEE workshop: http://aieee.vgtu.lt/index.php/2016/index/pages/view/Workshop_Program
IEEE.org: http://ieeexplore.ieee.org/document/7821808/ [pielikums]
CERT.LV: https://youtu.be/h1y1W8zmlGs?t=527

5 komentāri  ::  Komentēt  ::  2017-01-27  ::  edgars

Latvijas Pasts sniedz ziņas VID par privātpersonu sūtījumiem

Kategorija: Personas dati

Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam jau tagad ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no, piemēram, „Latvijas pasta”. Tā pārstāve Gundega Vārpa apliecina, ka „Latvijas pasts” regulāri apkopo un sniedz VID tā pieprasīto informāciju. Attiecīgi „Latvijas pasts”, Valsts ieņēmumu dienestam lūdzot sniegt informāciju par darījumiem, kas notikuši ar mūsu uzņēmuma starpniecību, šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniedz tādā griezumā, kādā Valsts ieņēmumu dienests to prasa,” stāsta Vārpa.

Viņa vēl piebilst, ka „Latvijas pasts” spēj identificēt kā regulārus, tā neregulārus paciņu sūtītājus, kas par nosūtītajām paciņām saņem samaksu, izmantojot pasta norēķinu sistēmu: „Protams, visi darījumi, kur ir reģistrētie sūtījumi vai pēcmaksas sūtījumi, kur šī samaksa iet caur mūsu norēķinu sistēmu, visi šie darījumi ir identificējami un visas šīs personas ir identificējamas.”

Tādēļ iedzīvotājiem, kam dažādu mantu pārdošana, izmantojot interneta vietņu starpniecību ir ierasta lieta, jārēķinās, ka kādā brīdī arī viņi var nonākt Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā un saņemt uzaicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību.

DVI varētu pārbaudīt šādas personas datu apstrādes likumību.

Avoti:
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/vairaki-simti-tirgonu-interneta-nonak-vid-uzmanibas-loka.a216623/

1 komentārs  ::  Komentēt  ::  2017-01-13  ::  edgars

Bitcoin izspiedēji iepirkšanās centriem draud ar viltus spridzekļiem

Kategorija: Kibernoziegumi + Norēķini

Pirmssvētku laikā noziedznieki Latvijā mēģinājuši šantažēt tirgotājus, ziņojot par veikalā it kā ievietotiem spridzekļiem un pieprasot naudu, lai pārtrauktu šādas viltus trauksmes. Valsts policija informē, ka par to ierosināti deviņi kriminālprocesi, bet vainīgais pagaidām nav atrasts.

Draudi izteikti elektroniskā formā, turklāt līdzīgi paziņojumi saņemti arī četrās citās valstīs. Tāpēc policijai esot pamats domāt, ka noziedznieks vai noziedznieki darbojušies ar vienotu mērķi. Policija izmeklēšanas interesēs neatklāj, kādā valodā vēstules rakstītas, cik liela summa prasīta un vai kāds komersants to arī samaksājis. Drošības policijai pašlaik neesot pamata uzskatīt, ka notikušais saistīts ar terorismu.

Ielās runā, ka šantažētāji prasījuši simtiem bitcoinu.
Interesanti, kurš Valsts policijā uzņemsies atbildību par ģeniālo ideju neizsludināt evakuāciju, saņemot atkārtotus draudus.

Avoti:
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/noziedznieki-izspiesanas-noluka-veikaliem-draud-ar-viltus-spridzekliem.a217431/

2 komentāri  ::  Komentēt  ::  2017-01-05  ::  edgars

CERT.LV organizē IT drošības semināru “Esi drošs”

Kategorija: cert.lv

cert-logo

2016. gada 13 .decembris, 13.00 – 17.00, konferenču centrs “Citadele”, Republikas laukums 2a, Rīga
13:00 – 13:30 Dalībnieku reģistrācija
13:30 – 13:40 “CERT.LV aktualitātes” Baiba Kaškina, Edgars Tauriņš, CERT.LV
13:40 – 14:10 “Bezkontakta norēķinu karšu drošība”, Kristaps Felzenbergs, TestDevLab SIA
13:40 – 14:10 “Atvērtie dati – iespējas un izaicinājumi” Kārlis Podiņš, CERT.LV
14:10 – 14:30 “Par elektroniskās identifikācijas uzraudzības komiteju” Kristians Teters, CERT.LV
14:30 – 15:00 “Aktuālā drošības situācija” Gints Mālkalnietis, CERT.LV
15:00 – 15:30 Kafijas pauze
15:30 – 16:00 “Informācijas sistēmu lietotāju aizdomīgu darbību identifikācija” Vitālijs Zabiņako, SIA ABC Software
16:00 – 16:30 “Atbildīga ievainojamibu atklāšana: ziņot vai neziņot?” Agris Krusts, IT Centrs
16:30 – 17:00 “Nelegāls interneta saturs. Kāpēc jāziņo? ” – Maija Katkovska, “Net-Safe Latvia” Drošāka interneta centrs

Avoti:
CERT.LV: https://cert.lv/lv/2016/11/aicinam-pieteikties-seminaram-esi-dross

 ::  Komentēt  ::  2016-12-08  ::  edgars

Pacientu datu piekļuves kontrole Latvijas e-veselības sistēmā

Kategorija: eVeselība

E-Health

Paredzēts, ka no 1.decembra Latvijā izzudīs papīra darbnespējas lapas un visiem ārstiem būs pienākums e-veselības sistēmā ievadīt elektroniskās darbnespējas lapas. Pēc tam, no nākamā gada 1.jūlija pievienosies klāt pacienta sensitīvie dati par viņa slimībām, alerģijām, implantiem.

E-veselības sistēmā būs jāievada pilnīgi visas elektroniskās receptes, pat ja pacients to nevēlēsies, citādi nevarēs izsniegt zāles. “Pasaka, ka tev nebūs brīvība – viss, ko tu pastāstīsi, viss, kas tev tiks diagnosticēts, tiks ierakstīts e-veselības sistēmā, tas ir kontrolējoši, tā ir autoritāra valsts” saka pacientu tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Datus redzēs visi ārsti, bet pacients varēs noskaidrot, kas viņa datus skatījies:

„Tātad visas ārstniecības personas, kurām būs piekļuve pie sistēmas, varēs paskatīties par jebkuru pacientu datus, bet valdības noteikumi nosaka ierobežojumus, kuros gadījumos drīkst skatīties un kuros nedrīkst, un tas ir tikai ārstniecības mērķu sasniegšanai,” skaidro Mārtiņš Smilga no Nacionālā veselības dienesta.

Ja, piemēram, ģimenes ārsts sava pacienta datus e-veselības sistēmā drīkstēs paskatīties jebkurā laikā, tad pārējiem speciālistiem vajadzēs pierādījumu, ka viņi tiešām ārstējuši pacientu. „Visas pēdas par piekļuvēm tiek fiksētas sistēmā, līdz ar to neviens gadījums netiek palaists garām, un iedzīvotājs var sekot līdzi. Gadījumos, ja kāds ārsts būs apskatījies datus un tas nebūs ārstniecības mērķu sasniegšanai, pacients varēs vērsties pret šo iestādi, prasīt, kāpēc viņš ir skatījies, un virzīt iesniegumu,” skaidro Smilga.

Arī vecāki varēs apskatīt savu nepilngadīgo bērnu datus:

Turklāt savu bērnu gaitām medicīnā, tāpat kā savējām, varēs sekot līdzi viņu vecāki. Bērni ir nepilngadīgie līdz 18 gadu vecumam.
„Ja bērni, īpaši tie, kuri ir 14 gadus veci un vecāki, negribētu, lai viens vai abi vecāki šos datus skatās, tad viņiem ir tiesības saskaņā ar starptautiskajām normām šādas tiesības izmantot,” norāda Olsena.

Farmaceiti redzēs diagnozi:

Diagnozi receptē redzēs farmaceits un farmaceita asistents, kad pacients dosies uz aptieku pēc zālēm. Pret to iebildumi ir Tiesībsarga birojam.

Par pacienta datu drošību būs atbildīga ārsta prakse:

“Ambulatorā karte, piemēram, glabājas konfidenciāli praksē 75 gadus pēc noteikumiem – tā ir tikai mūsu iekšējā atbildība, tā ir mūsu savstarpējā zināšana. Līgumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka jebkura datu uzlaušana, hakeri, iespējams, trešā persona, par visu atbildīga ir ārstniecības iestāde, ārsta prakse,” uzsver Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Elastības trūkums piekļuves liegšanā:

Ir iespēja profilā uzlikt „kartes pilno aizliegumu”. Šajā kartē ir diagnozes, alerģijas, brīdinājumi, ātrās palīdzības izsaukumi un vizuālās diagnostikas rezultāti. Taču te būtiska nianse – arī ģimenes ārsts neredzēs pacienta karti. Vai, ja būs kritiskā situācija, kad jāglābj, uzņemšanas ārstiem var trūkt svarīgu ziņu. Turklāt, pat ja uzliek kartes aizliegumu, pieejamas paliks e-receptes un darbnespējas lapas. Vairākās Eiropas valstīs pacienti var uzlikt daļēju savu datu aizliegumu, kas pagaidām nav paredzēts.

Atšķirības no Igaunijas sistēmas:

Latvijā pat pilnais liegums datiem nozīmē to, ka varēs redzēt e-receptes un darbnespējas lapas. Taču Igaunijā neko nevar redzēt. Tāpat arī Igaunijā pacients var noslēgt pieeju atsevišķiem medicīnas dokumentiem. Interesanti, ka Igaunijā arī pašam ārstam īpaši sensitīvu diagnožu gadījumā, piemēram, ja atklāts vēzis, ir iespēja uz laiku liegt pacientam piekļuvi sistēmā viņa diagnozei – līdz vizītei pie ārsta, kur visu izskaidro. Igauņi sistēmā var uzzināt, kas skatījies viņu datus – konkrētas personas vārdu un uzvārdu. Atkāpei – Latvijā paredzēts, ka varēs ieraudzīt vai nu vārdu un uzvārdu, vai tikai iestādes nosaukumu. Vēl par datu drošību diskusijas raisījis tas, ka Latvijā ārstam elektroniskajā receptē būs jāieraksta diagnoze un to aptiekā redzēs farmaceits un farmaceita asistents. Igaunijā aptiekāri receptē neredz pacienta diagnozi, jo sistēmas veidotāji uzskata, ka šie dati ir pārāk sensitīvi.

Avoti:
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/e-veseliba-arstu-neaizvietojams-paligs-vai-lielais-bralis.a206889/
LSM: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/ari-igaunija-e-veselibu-vajaja-problemas-un-kritika.a207945/

3 komentāri  ::  Komentēt  ::  2016-11-28  ::  edgars

DP kriminālprocesa ietvaros centusies iegūt ziņas par Islandē uzturētu serveri

Kategorija: DP + Informācijas atklātība + Izlūkošana + Juridiskie aspekti + Vārda brīvība

dp_informacijas_pieprasijums_islande

Kriminālprocesa aizsegā Drošības policija pirms diviem gadiem mēģinājusi iegūt virkni būtisku ziņu par portālu Pietiek, – tā liecina Pietiek rīcībā nonācis šīs struktūras tiesiskās palīdzības lūgums Islandei, kur ir izvietoti portāla serveri. Kā redzams no tiesiskās palīdzības līguma, lai gan kriminālprocess bija saistīts tikai ar grāmatu un dažu tās fragmentu publicēšanu portālā Pietiek, tā aizsegā Drošības policija ir mēģinājusi iegūt visplašākās ziņas par Pietiek uzturēšanu un autoriem. Taču šis mēģinājums ir bijis neveiksmīgs, – Islandes varas iestādes un servera uzturētāji Drošības policijas zinātkāri ir ignorējuši, un nekāda informācija tai nav sniegta. Kā zināms, tieši sakarā ar Islandes nostāju vārda un informācijas brīvības jautājumos Pietiek serveri arī ir izvietoti tieši šajā valstī.

Nav noslēpums, ka arī defense.lv serveris ir izvietots Islandes 1984 serveru uzturēšanas kompānijā. Sevišķai sajūsmai par DP ziņkāres ignorēšanu gan nav pamata, jo pieredze rāda, ka starptautiskie palīdzības lūgumi pat uz ES valstīm nav efektīvi. Turpretī noprotams, ka 1984 kompānija pieprasījumu pat nav saņēmusi, jo nav informējusi pietiek.com par informācijas pieprasījumu, bet Lato Lapsa to ir atradis izbeigtā kriminālprocesa materiālos:

1984 will always do everything within it’s legal power to inform the customer of any inquires of any authorities, lawyers or courts into the customers affairs that the we may become aware of.

Avoti:
Pietiek.com: http://www.pietiek.com/raksti/kriminalprocesa_aizsega_drosibas_policija_neveiksmigi_meginajusi_iegut_zinas_par_pietiek

 ::  Komentēt  ::  2016-11-24  ::  edgars